Vien pāris nedēļas (ar astīti) līdz Latvijas olimpolitiskajām spēlēm – Saeimas vēlēšanām. Lai arī paša politiskā izvēle jau kādu brīdi ir skaidra, tāpat mēģināju turēt līdzi visai informācijai, kas velkas pakaļ vai skrien pa priekšu šim politiskās četrgades svarīgākajam notikumam. Kazi, būs kāds iemesls mainīt savu izvēli.

Šoreiz īpaši ņipri lūkoju esošo un topošo politiķu mazfilmiņu aģitācijas žanram jūtūbē un instagramā. Protams, bez visa tā arī sekoju virtuāli drukātās preses jaunumiem.

Un jāsaka, kā ir- bēdu ieleja nevaid mirusi. Mani nebaida iespējamais karš ar Krieviju (tas tuvākajā laikā nav iespējams), bet mani pamatīgi biedē šīs Saeimas vēlēšanas. Precīzāk- tās iespējamie rezultāti. Pasaule jau labu brīdi iet nost no normālas politikas sliedēm un, diemžēl, Latvija nebūs izņēmums. Mums ir ļoti labas izredzes tikt pie bieza slāņa politiskajiem toksīniem, kas valsts dzīvi sagandēs uz desmitgadēm. Vismaz šāda aina paveras vērojot šīs politiskā žanra mazfilmiņas.

Turpinājumā nedaudz partijiski sadalītas sajūtas (protams, subjektīvi), kas nosēdušās pēc redzētā:

Visintriģējošākā man šobrīd izskatās Jaunās Vienotības nostāja- viņi klusē, neiesaistās apmelojumos, apvainojumos un politiskajā bļaušanā. Kulbergs savos video ik pa laikam uzspļauj Siliņai un Vienotībai, bet atbildes neseko. Dombrava atklāti iekāpa Ārlietu ministres kurpēs, kad Spānijai sūtīja vēsti, bet nosodījums no Vienotības puses neseko. Arī pārējo izmestajiem sprunguļiem Vienotība pakaļ neskrien. Tāda sajūta, ka viņi nolēmuši tēlot pieaugušos un neielaisties konfliktā ar smilškastniekiem. Var jau būt, ka šī stratēģija nostrādās. Savulaik Kariņam ar Vienotību, tēlojot vienīgos pieaugušos, pat izdevās izveidot valdību vien ar 8 mandātiem.

ZZS ar skrienošo Valaini bija, maigi sakot, patizla. Vēl tizlāk izskatījās viņa došanās gājienā roku rokā ar Lembergu. Partija, kura joprojām nevar pārcirst nabassaiti… Te nav vērts pat tērēt burtus.

Tas pats ar NA– viņi joprojām ir tajā pašā attīstības stadijā, kādā bija Cepurnieka ziedošanas laikā. Un saglabā to pašu gražīgo toni un apvainoto stāju, kas izskatās apmaksāta vēl ar Lakuča tugrikiem.

AS ir man pilnīgi un galīgi nesaprotams veidojums- jau iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija uzjautrinoši vērot kā kungi reklamē savus apaļos puncīšus ietērptus baltos krekliņos. Likās, ka no kļūdām mācās. Aha, kā tad! Arī šogad ir tie paši baltie krekli un tie paši baltie puncīši.

Vairums ļaužu priecājas par Kulberga video un ikvakara atskaitēm. Redz, tuvāk tautai un tuvāk laimei. Man tas viss izskatās pēc Artusa Kaimiņa kamerošanas, tik ar daudz sliktāku tēlojumu un daudz lielāku neprasmi izteikties. Joprojām nekas nav redzams no tā, kas tika solīts esot opozīcijā. Un nojausma saka, ka šī brīža augstais uzticamības kredīts pēc vēlēšanām ļoti ātri tiks atprasīts. Un procenti ar. Neaizmirsīsim pašu AS denonsēto Stambulas konvenciju ar AS deputāta Līdakas ”tāpēc, ka man tā gribas.” Tas kartupelis bija karsts 2025.gada nogalē un atdzisis nav joprojām.

Stabilitātei, lai arī izšķīdusi kā pīļu sūds lietus laikā, ļoti aktīvi cenšas sevi izrādīt instagramā. Tik ļoti spiež uz apjomu, ka par kvalitāti atļaujas nemaz i nedomāt. Rosļikovs tik ļoti spodrina kurpes saviem saimniekiem, ka skaidrs- puika atpakaļ nebrauks. Partijas rezerves ritenis Čulkova tik ļoti neprot ne domāt, ne izteikties, ka brīnums, ka partijai vēl vispār ir kāds pozitīvs reitinga punkts. Īpaši jauki izskatās viņas izteikumi, ka ar kaimiņiem (lasi- Krieviju un Baltkrieviju) ir jādzīvo draudzīgi, bet jau nākamajā video viņa ar putām uz lūpām saka, ka nevajagot Latgalē munīciju ražotni, jo vietējie negribot, ka turp lidos raķetes. Tas, ka raķetes būs no draudzīgajām kaimiņvalstīm, viņas prātā nerada īssavienojumu.

LPV ir spilgts apliecinājums tam, ka partijas vadītājam ir pilnīgi pie kājas Latvija un tās iedzīvotāji- viņš tur ir savācis visādus jokus, spokus un salašņas, kura vairumam pret Latviju ir pat klaji naidīgs noskaņojums. Kaut vai tā pati Jevgēņija Šafraneka- persona, kura latviešus sauc par alu cilvēkiem, bēdājās, ka ne tā ziedus novāca no okupekļa pēc 9.maija svinībām. Un kur nu vēl tas bēdīgi slavenais raksts, kurā, ar skumjām par zaudēto un naidu pret Latviju un latviešiem, pauda nožēlu par okupekļa nojaukšanu. Un tagad viņas video ar netrūkst ar naida pret latviešiem- viņa ļoti mērķtiecīgi cenšas izteikties par jebkādiem (šaubos vai maz reāliem) etniski uzasinātiem notikumiem, kuros vien var iegriezt latviešiem.

Šlesers pats dodas ielās runāt krieviski, lai tik kaut kādu balstiņu nomakšķerētu. Viņš pat bija aizgājis pie viena vlogera, kurš sevi pozicionē kā viedo un loģisko, bet kuram tā arī nesanāk rast atbildi- kurš uzsāka karu Ukrainā?

No malas izskatās, ka Šleseram ir ļoti liels izmisums, ja jau viņš ir gatavs tādam partijas sastāvam un apmeklē tādus publiskus dompaužus. Viņš gan joprojām sevi pasniedz kā buldozeru un lokomotīvi, kurš velk partiju no A uz B, bet no malas redzams, ka viņš tai partijai ir nekas vairāk, kā vien priekšādiņa, kura kustas šurpu turpu- no parlamenta uz Rīgas Domi un atpakaļ.

SV/JL ir vēl viens nesaprotams fenomens- skaļi un puspatiesīgi bļaujot (pamatā krieviski) viņiem ir izdevies zem sava karoga sapulcināt visus Saskaņas, Stabilitātes un Ždanokas elektorātu, kas atšķaidīts ar 5G skartajiem vakcīnskeptiķiem un plakanzemē mītošajiem. To visu vērot ir neizsakāmi skumji… Latvijā ir tik daudz ļaužu, kuri sevī tur tik daudz aizvainojumu, naidu, personīgu sāpi, ka ir gatavi savu balsi atdot tik apšaubāmiem politiķiem. Es vēl saprastu, ja tur būtu jauni politiķi, kas solītu vest Laimes lāci. Bet šie taču ir politikā jau pārdesmit gadus un visnotaļ spilgti parādījuši savu žulicīgo dabu. Viens gan mierina- arī šis spēks parlamentā izšķīdīs pāris gadu laikā.

MMN– Alvja Hermaņa politiskais uznāciens bija mērķēts kā ikvēlēšanas Laimes lācis, bet sanāca vairāk kā brūnais lācis. Viņš tik ļoti centās gudri izteikties un tēlot, ka… vienkārši neviens tā arī nesaprata- ko viņš grib un kāpēc nāk politikā. Un viņa komanda… te laikam atspēlējās tas viņa iepriekšējās politiskās kustības uzmetiens- neviens sevi cienošs negrib tikt uzmests.

Progresīvie joprojām nespēj pieaugt. Jā, redzu video ar Šuvajevu un viņš spēj pasniegt gan savu domu, gan partijas vērtības. Bet pārējiem ir tādi bērnišķīgi klipiņi, kuros nemanu neko vairāk kā mazas pašvaldības problēmu atspoguļojumu vai liderīgu – hai, tiekamies tur un tur! Likās, ka pa šiem gadiem vajadzēja politiski nedaudz vairāk pieaugt. Līderis ir laba lieta, bet ne mazāk svarīgs ir arī rezervistu soliņš.

Visi pārējie- GS, S, JKP, LA, ASL, ir nekas vairāk kā abreviatūras. Zem tepiķa paslaucītie putekļi, kurus pamana vien tad, kad pirms vēlēšanām kāds iznes to tepiķi izklapēt.

Lai kāds būs rezultāts, mūs gaida grūti laiki. Ja arī šoreiz mums izdosies izbēgt no Kremļa bļodlaižu vai ar iniciatīvu apveltītu idiotu vairākumam, tas iedos tikai mazliet laiku. Īsus četrus gadus, kuros katram būs jāatrod motivācija pretstāvēt iekšējam un ārējam naidniekam vai arī jāsagatavo kāds papildu zemes pleķītis, kurā sēt un stādīt turpmākai iztikšanai.