Kompostkaste. Otrais mēģinājums.

Pirms vairākiem gadiem laukos uzmeistaroju divas kompostkastes. Ar domu, nopļauto zāli savākt un lēnā garā pārvērst trūdzemē. Lasīju, ka 8 kubikmetri nopļautas zāles pārvēršas par 1 kubikmetru trūdzemes. Tā kā zāles man laukos netrūkst, tad arī bija plāns to likt lietā (lasi- pārvērst trūdzemē). Plāns īsti neizdevās, jo abas kastes novietoju patālu (nebija ērti) un vēl īsti nevedās ar zāles savākšanu. Līdz ar to abas kastes pildīju reti un to labi izmantoja nātres- tās ātri vien pārņēma abas komposta kastes un trūdzemes vietā nu man bija divas nātru lecektis. Nolikvidēju un nospriedu nākamreiz darīt gudrāk.
To ”nākamreizi” gan man piebremzēja spāņu kailgliemeži, jo tiem, redz, ļoti tīkot tādas komposta kastes, tāpēc es tādas netaisīju, lai tiem mūdžiem būtu mazāk patīkamu vietu manā lauku sētā.
Aizvadītā gada nogalē nolēmu, ka štrunts ar gliemežiem- man to kasti vajag. Paņēmu piecas lielas dūralumīnija loksnes, kas vairākus gadus bez darba mētājās pa saimniecību, dažas brusas, sauju skrūves un visu saliku tā, ka sanāca liela kaste ar diviem nodalījumiem. Rudenī piemetu pilnu ar nopļauto zāli un ķirbju lakstiem. Kā attēlā var redzēt, pa ziemu labi sakritās. Tūlīt sāksies pļaušanas sezona, tad nu ir doma abus nodalījumus krāmēt pilnus līdz ūkai. Mēģināšu ievērot pareizu secību (sausa zāle, zaļa zāle, lapas, zaļa zāle, sausa zāle, utt) un ik pa laikam parušināt ar dakšu. Rudenī vajadzētu kārtīgi sasegt ar melno plēvi (lai nezāļu sēklas izsut) un uz nākamās sezonas beigām ceru tikt pie trūdzemes pirmās porcijas.
Skaidrs, ka gliemeži par šo veidojumu priecāsies, bet ir plāns tiem pabojāt ballīti- veikalos ir visādas beramvielas, kas viņu dzīvi padarot par beigtu. Tad nu bārstīšos un skatīšos vai gliemežindes tirgotāji nemelo.
Zāle tomēr arī ir resurss. Tāpat kā nokritušās lapas un žagari (mulča). Tāpēc es ar skumjām skatos uz gruzdošajiem Jūrmalas lapu ugunskuriem vai sagrābto lapu milzīgajām polietilēnu maisu grēdām ielasmalās rudeņos. Jāizmanto šis resurs, ne jādedzina vai jāved uz atkritumu poligonu. Protams, pilsētas pagalmā nevajag milzīgu komposta kasti, tam ir domātas mazas, veikalos nopērkamas ērtas komposta kastes. Kā nekā, pagalmā taču aug kāds krūms vai puķe. Būs ar ko pēcāk pabarot augsni.
Labi, katrs pats sava pagalma kopējs. Ceru, ka šoreiz man izdosies tikt pie sava trūdzemes kubikmetra.



Iesaku visu laiku turēt kompakti un parklātu ar plēvi arī vasarā, lai neizžūst, tad progress kompostēšanai būs 2-3 x ātrāks. Arī mitrā zāle nesmirdēs un nebūs nekādas nezāles.
Un atkritumu poligonos arī kompostē zaļo masu.
Ja plēve ir visu laiku pārklāta, kā tad ar komposta kastes rušināšanu? Vai bez tā var tad iztikt?