Nosaukums: Tikai bez panikas!
Autors: Žanis Ezītis
Izdevējs: Avots
Gads: 1981
LPP: 222

Par grāmatu–
Humoresku krājums, kurā autors izsmej birokrātismu, mietpilsoniskumu, parazītismu un citas negatīvas parādības mūsu dzīvē.

Turpinu mazo grāmatu lasīšanas posmu- šoreiz izvēle bija beidzot iepazīt Žaņa Ezīša daiļradi. Autoru zināju jau no senajiem žurnāla ”Dadzis” numuriem, bet nekad tā īsti nelasīja tur esošos autora īsstāstiņus- vienmēr karikatūras likās daudzkārt interesantākas.

Jau bija nojausma, ka šī grāmata ir novecojusi un nez vai liksies ļoti humoristiska, bet apņemšanās ir svēta lieta- ja jālasa, tad jālasa!
Tā nu lasīju un domāju- nez vai kāds no jaunās paaudzes šo vispār saprastu? Proti, vai kādam, padomju laikos nedzīvojušam, šis vispār aizietu kā humors? Jā, autors izsmej un ņirgājas par visiem sliktajiem, bet… bet īstenībā tas viss ir bezgala skumji. Skumji, ka cilvēki dzīvoja tādā sabiedrībā, bija tādas ”vērtības”, tāds darba tikums un dzīves filozofija. Es tagad lasīju un man bija skumji un šausmīgi vienlaikus.

Domāju, ja es iedotu šo grāmatu izlasīt saviem bērniem, lai iepazīst tā laika humoru, tad pretī saņemtu lielas acis un absolūtu neizpratni par grāmatā aprakstīto.

Var jau būt, ka viena otra epizode ir ”pārcēlusies” arī uz mūsdienām, bet grāmatā tomēr tas lielais uzsvars ir uz slinkošanu, nedarīšanu (vai sliktu darīšanu), blatiem, plānu izpildēm un deficītiem. Uz visu to, ko kārtīgs padomju cilvēks [ne]mūžam [ne]darīja.

Gan jau, ka nedaudz ”pārsālīju” ar negatīvo (emocijas, zinies), bet tikai nedaudz, jo grāmatas humors tomēr ir ļoti izgājis no modes. Nezinu, vai kāds, pat padomju laikus pieredzējis, par šo mūsdienās smīnētu.

Bet viens citāts gan man patika:
Par to, ka vīrieši kļūst sievišķīgāki, bet sievietes- vīrišķīgākas, tagad runā un raksta no vakara līdz rītam un no rīta līdz vakaram.

Tas tā, laba ilustrācijai tiem, kuri nepagurstoši apgalvo, ka agrāk veči bija veči, armijā vajag dienēt, kad mēs augām, utt.

Pat skatoties uz šo grāmatu, kā uz sava laikmeta liecību, nekas cits neatliek, kā nopūsties un nodot to pārstrādei. Šodien tur nav ne humora, ne satīra.