Nosaukums: Sardze! Sardze!
Autors: Terijs Pračets
Izdevējs: Prometejs
Gads: 2025
LPP: 320

Terry Pratchett, Guards! Guards!., 1989.
Tulkojums latviešu valodā- Māra Poļakova

Par grāmatu–
Ankhas-Morporkas pilsētas sardze ir nožēlojama it visā- aprīkojumā, motivācijā, prestižā, ļaužu acīs un pašu sardzes vīru sastāvā. Neskatoties uz šo visu, spēkavīrs Burkāns par visu vairāk pasaulē vēlas iestāties Pilsētas sardzē. Ar savu dienestu viņš vēlas gan paklausīt saviem vecākiem, gan sniegt drošību visiem iedzīvotājiem.
Viņš vēl nenojauš, ka pavisam drīz viņam būs iespēja parādīt visu savu varēšanu, jo kāda slepena brālība ar pūķa izsaukšanu vēlas iecelt tronī jaunu karali. Bet pūķim ir savi plāni.

Kā jau gada nogalē pieklājas, tīrīju papīrus, datoru un pēdējā ieraudzīju vienu nepabeigtu bloga rakstu- par grāmatu Sardze! Sardze! Tā kā uzskatu izdevniecību Prometejs par labāko grāmatu izdevēju Latvijā (Starp esošajiem. Ja pierēķina arī mirušās izdevniecības, tad bez vietu dalījuma liktu viņu pirmajā trijniekā kopā ar Atēnu un AGB), tad nevarēju ļaut šīs izdevniecības darba iespaidiem noputekļoties aizmirstībā. Protams, tagad ir cits izaicinājums- atcerēties tos visus vārdus (Švunku un Irsu atceros), nosaukumus un notikumus, kurus tulkotāja Māra Poļakova tik feini pielāgoja latviešu valodā. Uzreiz te arī piebilde- tulkotāja ļoti glīti paveica savu darbu. Man bija patiesa bauda lasīt visus tos aprakstus, notikumus un jaunvārdus (vismaz atmiņa man saka, ka bija daudz interesantu vārdu, kas labi parādīja visu to viduslaicīgi haotiski satīrisko noskaņu ar divdomīgajiem un vēl vairākdomīgajiem izteicieniem vai mājieniem).

Līdz šim man par Diska pasauli nebija nekādu zināšanu. Viss, kas bija lasīts un dzirdēts bija no Asmo bloga- toreiz lasīju viņa iespaidus par šīm grāmatām bez tādām tālejošākām domām, ka man to gribas izlasīt. Likās, tāda fantāziju pasaule, kas īsti nav domāta man. Jā, interesanti palasīt iespaidus, bet pašam lasīt? Nē! Iekšā sēž pārliecība, ka šis žanrs nav man. Bet, tā kā Prometeja grāmatām grūti paiet garām, tad bibliotēkā šo grāmatu grābu ciet.

Tagad (pēc izlasīšanas) gribas teikt, ka šis tomēr nav fantāzijas žanrs. Jā, ir pūķi, burvji un rūķi, bet… un tas ”bet” ir ar diezgan lielu svaru. Tas ir apmēram tas pats, kas Vonnegūtu dēvēt par zinātniskās fantastikas autoru (un tā viņu daži dēvē ar), lai gan arī te ir piebilde ”bet”.
Pašus notikumus daudzmaz saprātīgā garumā nemaz nav iespējams aprakstīt gan, lai vismaz kaut ko pastāstītu un paskaidrotu, gan arī, lai nenospoilotu stāstu. Vienkārši tur ir pārāk daudz visa kā un pārāk cieši saistīts, lai tā vienkārši kaut ko izceltu. Vienu gan var pateikt- tā nebūs vienkārša sardzes vīru cīņa ar pūķi. Lai arī cīņa būs.   
Tā jau viss it kā patika- interese neatslāba (nemaz), šur tur pasmējos (tas ”šur tur” bija bieži), šur tur jutu līdzi, šur tur novērtēju kādu kalambūru. Var pat teikt, ka iepatikās visa tā Sardzes kompānija ar bibliotekāru un kolorīto pūķu audzētājdāmu.
Laikam jau secinājums ir viens- gaidīšu arī nākamās Diska pasaules grāmatas.