Nosaukums: Samsons un Roberto.
Autors: Ingvars Ambjērnsens
Izdevējs: Liels un mazs
Gads: 2013
LPP: 302

Ingvar Ambjornsen, Arven etter onkel Rin-Tin-Tei ., 1998.; Krakilske kamerater., 1999.; Pater Pietros hemmelighet., 2000.
Tulkojums latviešu valodā- Jolanta Pētersone

Par grāmatu–
Samsons un Roberto ir pilsētas suns un kaķis. Abi ir nabadzīgi un mūžam izsalkuši. Pie tam abi ir ne pārāk glīti. Lielākoties viņi tikai gulēja un sapņoja par ēdienu. Kādu dienu pie viņu mājas pienāca pastnieks kuilis un atnesa vēstuli, kurā teikts, ka Samsons ir saņēmis mantojumā pansiju. Abi draugi daudz nedomājot, devās uz savu jauno mājvietu. Tur viņi sāka saimniekot pansijā un iepazinās ar apkārtnē dzīvojošo stārķi fon Strausu, vispratēju ūdrīti Ulli, āpseni Grētu un daudziem citiem, kuri aktīvi piedalījās notikumos pansijā- sagaidīja pasaulslavenu mūziķu grupu, atminēja dažādas mīklas un noslēpumus, raka pazemes ejas un pat pielāgoja pansijas istabu tuncim miljonāram.

Arī šī ir viena no bērna ņemtajām bibliotēkas grāmatām, kuru man sakārojās izlasīt. Un jāsaka kā ir- izcili burvīga grāmata! Tik daudz sirsnības, jautrības, bērnišķīgas brīvības… Vienkārši kolosāla grāmata veciem un jauniem. Noteikti iesaku ikvienam, kuram gan pašam ir vēlme palasīt ko vieglu un jauku, gan arī kaut kas jāiebaro jaunākas paaudzes lasītājam. Vīlies nebūs neviens. Paldies Santai par tās iekļaušanu savulaik vienā stafešrakstā.

Pati grāmata sastāv no trim atsevišķiem stāstiem- Tēvoča Rintintaja mantojums; ”Trakie džeki”; Pātera Pjetro noslēpums. Man īpaši pie sirds gāja otrais stāsts- par kraukļu ansambli ”Trakie džeki”.
Te gan jāpiebilst, ka stāsti, lai arī nav cieši saistīti, tomēr ir jālasa visi pēc kārtas. Tā, lai labāk saprastu visus notikumus un labāk izprastu visus tēlus. Un tēli te ir vienkārši burrrrvīgi- katram ir sava odziņa un savs kūkas gabaliņš. Katram ir savi trūkumi gan iekšēji, gan ārēji, bet visiem viņiem bija laba sirds. Pat tam, kurš sākumā ne tuvu neizskatījās labs (kurš gan varēja zināt, ka plūškoku sulas recepte spēj darīt tādus brīnumus).

Esmu milzīgi lielā sajūsmā par šo grāmatu- izlasīju uzreiz un vienā rāvienā. Beigās bija pat žēl, ka viss beidzies. Autoram (un tulkotājai) izdevās radīt patiešām jauku pasauli. Mazliet traku, mazliet jocīgu un mazliet arī noslēpumainu, bet tajā pat laikā pārpilnu ar sirsnību, asprātību un pozitīvismu.

Vēl maza piebilde par grāmatas ilustrācijām- var jau būt, ka sākumā, pavirši uzlūkojot bildes, tās var likties mazliet švīkaini paviršas, bet, vairāk iegrimstot tekstā, tās šķiet ļoti mīlīgas un izcili trāpīgas.

Vienīgais par ko es gribētu sašust, ir grāmatas mīkstie vāki. Nu neder bērnu grāmatām (un šī ir bērnu grāmata!) mīkstie vāki. Gan no grāmatas ilgdzīvošanas viedokļa, gan no lasīšanas ērtuma viedokļa.

P.S.
Mani pārsteidza, ka bibliotēkā šī grāmata bija ņemta vien septiņas reizes. Pie tam, tā 2014.gadā bija iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā. Maz, nepiedodami maz.