Grāmata- Partnere. Autore: Alija Heizelvuda
Nosaukums: Partnere.
Autors: Alija Heizelvuda
Izdevējs: Prometejs
Gads: 2025
LPP: 416
Ali Hazelwood, Mate., 2025.
Tulkojums latviešu valodā- Maija Olšteina
Par grāmatu–
Grāmatas ‘’Līgava’’ turpinājums, kurā galvenā loma atvēlēta vilkaču-cilvēku hibrīdam Serēnai un ziemeļrietumu bara alfam Koenam. Viņiem abiem ir jāizdzīvo bīstamā laikā, jo kādam noslēpumainam spēkam ir vēlme iznīcināt Serēnu un nepieļaut iespēju, ka kāds hibrīds dzīvotu šajā pasaulē. Serēna vēl pati nespēj sevi aizstāvēt, tāpēc to dara Koens, jo viņa ir Koena partnere.
Nieka pusgada laikā jau esmu izlasījis trešo Heizelvudas grāmatu. Laikam jādibina kāds fanu klubs. Lai gan nē- ja pirmajās divās grāmatās es vēl biju ieinteresēts lasītājs, tad šī mani kaut kā neuzrunāja. Vai drīzāk- likās pārāk līdzīga iepriekšējām. Tā sajūta, ka piegrieztne viena, tikai audums cits.
Visādi citādi var teikt, ka autore arī te spēja uzburt visnotaļ interesantu pasauli ar tikpat interesantiem tēliem. Notikumu gan te bija mazāk un viss noritēja tā kā mazliet palēnināti, bet savs šarms bija. Bija arī humors, labi un interesanti dialogi. Protams, arī seksa te netrūka. Īstenībā, sekss te bija diezgan tuvu piepacelts priekšplānam, bet šoreiz tas bija paša stāsta sastāvdaļa, ne autores vēlme iepīt vēl kādu erotiku. Protams, viens otru neizslēdz.
Te pietrūka tā draiva, kas šādam stāstam iedotu vismaz kādu kustību. Tās dažas sižeta līnijas bija tik īsas un saraustītas, ka pamatīgi bojāja kopējo iespaidu. Mazliet garšu bojāja arī pārāk lielā tēlu līdzība ar ‘’Līgavu’’. Vismaz to galveno varoni prasījās izcelt ar kādu cita rakstura šķautni. Jo jāatzīstas- man visu triju grāmatu galvenie pāri liekas identiski un tagad pamatīgi ir jāpiedomā kurš no kurienes un ar kuru.
Saprotu, ka neesmu grāmatas auditorija un īsti neprotu lasīt šāda tipa romānus, bet bija tā pēcgarša, kad jūti mazuma un nepabeigtības piegaršu.
Negribas ieslīgt pārlieku lielā kritikā un negatīvismā, jo grāmata to noteikti nav pelnījusi (atkārtošos- asprātības un humora te netrūkst), vien beigās izteikšu piezīmi par neveiksmīgu maketētāja darbu veidojot grāmatas virsrakstu- ‘’Partnere’’ varēja un vajadzēja vairāk izskatīties pēc ‘’Partnere’’, ne pēc ‘’Par Tnere’’.




Izlasīju abas, to biš Līgavu un Partneri. Vispār man patika – nu tā, vienas reizes lasīšanai.Savam plauktam negādāšu, tā ka otrreiz lasīt droši vien nesanāks. Bet lasījās raiti, humors bija, vienai reizei ne vainas. Varētu gan būt, ka trešo tāda stila grāmatu ņemt nevajag.