Nosaukums: Mīlestības hipotēze.
Autors: Alija Heizelvuda
Izdevējs: Latvijas mediji
Gads: 2023
LPP: 400

Ali Hazelwood, The love hypothesis., 2021.
Tulkojums latviešu valodā- Renāte Kārkliņa

Par grāmatu–
Olīva Smita uzsāk studijas doktorantūrā un, lai arī dzīvo vientuļu un noslēgtu dzīvi, ātri iegūst dažus sirdsdraugus. Lai izvairītos no sarežģījumiem attiecībās, viņa samelo labākajai draudzenei, ka viņai jau ir puisis ar kuru viņa tiekas. Saprotot, ka vajag pierādījumus, viņa noskūpsta pirmo vīrieti, kuru sastop universitātes laboratorijas gaitenī. Un tas izrādās neviens cits, kā Ādams Kārsens- jauns profesors, kurš visā universitātē pazīstams ar savu cietsirdīgo attieksmi pret visiem studentiem.

Kad lasīju ”Prometeja” izdoto šīs pašas autores darbu ”Līgava”, kaut kur aprakstos pamanīju, ka ir viņai ir izdota vēl viena grāmata. Tad nu bibliotēkā sameklēju un ķēros pie lasīšanas.

Jāsaka, kā ir- bija tā, kā bija sagaidāms. Romantiskā deva biezā slānī, tad nāk komēdijas slānis, tad nedaudz drāmas un beigās visi dzīvoja laimīgi. Tāda viegla, gaisīga un visnotaļ raiti lasoša grāmata.

It kā nevajadzētu salīdzināt abas grāmatas, bet nevilšus tā sanāk- galvenā varone diezgan līdzīga gan uzvedībā, gan vēja slotas dzīves pieejā. Arī grāmatas galvenais vīrietis likās teju pārcelts. Un sekss. Laikam palieku vecs puritānis, bet tas seksa pasākums likās pārāk triviāli idealizēts. Un neinteresants. Un gala beigās- vesela nodaļa?! Tur, kur pietika uzrakstīt ”… un viņi visu nakti baudīja mīlas priekus”, tika sadzejota vesela nodaļa. Ai, laikam jau tai vieglajai romantikai vajag arī kādu drāziena devu. Labi, man tā romantiskā literatūra tomēr pasveša. Gan jau viss ir žanra kanonos.

Lai arī grāmatas sižets bija uzreiz skaidrs no ceturtā vāka apraksta un nekādi pavērsieni te nebija gaidāmi, lasīju ar interesi. Autorei ir laba valoda un laba spēja salikt kopā tādus personāžus, kas viens otru ļoti labi papildina. Un tur tika salikti kopā dažnedažādi tipi un tipiņi. Līdz ar to sanāca labi strukturēts stāsts, kas papildināts gan ar jautrām, gan neveiklām (un ne mazāk jautrām) situācijām. Vienīgi tā dramatiskā daļa, manuprāt, sanāca mazliet samocīta. It kā jau iederējās, bet tomēr iepriekš prasījās kāds nebūt mājiens, ka tas bija gaidāms.

Kā jau iepriekš minēju, man tā romantiskā literatūra tāda pasveša. Bet šo tomēr riskēšu ieteikt. Patiešām bija interesanti padzīvot līdzi medicīnas doktorantiem, profesoriem un akadēmiskās dzīves skarbajām (un ne tikai) attiecībām. Varētu pat teikt, ka mēģināšu vēl kādu šī žanra grāmatu. Bet pēc kāda brīža.