Nosaukums: Grāfs Monte-Kristo.
Autors: Aleksandrs Dimā (tēvs)
Izdevējs: Liesma
Gads: 1980
LPP: 898

Dumas Alexandre (pere), Le comte de Monte-Cristo ., 1846.
Tulkojums latviešu valodā- Jānis Rainis

Par grāmatu–
Edmons Dantess var sevi dēvēt par laimīgu cilvēku- savos nepilnos divdesmit gados viņam ir viss, ko var vēlēties- viņš kļūs par kuģa kapteini, krastā viņu gaida skaistākā meitene pilsētā, kuģa īpašnieks un visa kuģa komanda viņu labi ieredz. Tā vien liekas, ka nākotne viņam solās būt brīnišķīga.
Bet viņa kāzu dienā, dažu skaudīgu un nodevīgu draugu dēļ, kuri sastāda melīgu apmelojumu, viņu arestē un bez tiesas nosūta uz Ifas cietumu no kura vēl nevienam nav izdevies izkļūt dzīvam.
Pēc četrpadsmit gadu ieslodzījuma Dantess izbēg un, pateicoties cita ieslodzītā norādēm, atrod apslēptus dārgumus. Īsā laikā viņš iegūst bagātības un varu, ar kuru palīdzību ir gatavs atriebties visiem, kuru dēļ viņu ieslodzīja un izpostīja viņa dzīvi.

Monte-Kristo ir klasika par kuru, droši vien, ja ne lasījis vai redzējis, tad dzirdējis ir teju ikviens. Līdz šim es biju iepazinis Monte-Kristo stāstu tik filmās un seriālos. Laikam kādās desmit versijās, pamatā franču. Kaut kur lasīju arī sajūsminātas atsauksmes par krievu versiju, bet tā nu bija tā versija, kuru es gribētu likt kaut kur saraksta beigās.

Grāmata teju visu manu dzīvi uzlūkoja no vecāku grāmatplaukta. Reiz pa reizēm tēvs to pārlasīja, bet es līdz šim tā arī nesadūšojos to izlasīt. Likās, ka filmas redzētas un līdz ar to neko jaunu es no lasīšanas negūšu.
Bet- nāk laiks, nāk arī gudrība (ne vienmēr, bet šoreiz tā sakrita). Un tā nu pagādāju sev plauktā abas melnās grāmatas un ķēros pie lasīšanas.

Nezinu vai nesen redzētais seriāls pie vainas vai arī tas, ka šis seriāls diezgan tuvu bija grāmatas saturam, bet lielu daļu tēlu es redzēju tādus, kādi tie bija šajā seriālā. Bija interesanti sasaistīt abus darbus šādi. Man patika.

Raiņa tulkojumam ir vairāk kā simt divdesmit gadu un daudzviet gan teikumi, gan vārdi ir tādi maziet paveci, bet tas nebūt netraucēja. Varbūt pat varētu teikt, ka piestāvēja šim, divus simtus gadus vecam stāstam.
Pēcvārdā tika minēts, ka Rainis savu tulkojumu saīsinājis- nezinu vai un cik būtiskas detaļas līdz ar to latviešu lasītājam iet gar degunu, bet jāsaka kā ir- manuprāt, tur vēl bija ko īsināt. Dažbrīd bija pārāk liela filozofija un fona troksnis. It kā jau netraucē, bet īsti nevarēja saprast autora vēlmi tā izplūst. Var jau būt, ka pie vainas to laiku paradums honorāru aprēķināt pēc uzrakstīto vārdu skaita. Vai arī bija jāpielāgojas periodikas sleju skaitam (darbs pirmo reizi tika publicēts presē turpinājumos).

Lai arī pats stāsts par Monte-Kristo ir zināms, grāmata ne mirkli negarlaikoja. Lasījās ātri un pat ar azartu- gribējās redzēt ar ko un kā beigsies viena vai otra nodaļa. Un varēju vien apbrīnot grāfa plānošanas spējas- desmit gadu laikā visu izplānot un salikt tā pa plauktiņiem, ka pat mazākās svārstības neizjauca viņa atriebību. Jā, dažviet likās lieks tas pārlieku lielais teatrālisms ar parādīšanos pēdējā brīdī un knapi novēršot abu Moreļu pašnāvības, bet laikam jau šādi gājieni bija vajadzīgi.

Varu ielikt vienu ķeksīti pie literatūras klasikas izlasīšanas. Pie tam labas, interesantas un ļoti labi novecojušas klasikas. Pēc īsas pauzes (šobrīd jāpalasa bērnu grāmatas) meklēšu nākamo klasiku (Mazputniņš, Drakula, Krusttēva Toma būda, Sarkanais un melnais, Dons Kihots…. priecāšos par klasikas ieteikumiem komentāros).