Grāmata- Aleksandrs Laime un viņa Zelta upe. Autors: Andris Stavro.
Nosaukums: Aleksandrs Laime un viņa Zelta upe.
Autors: Andris Stavro
Izdevējs: Jāņa sēta
Gads: 2000
LPP: 208
Par grāmatu–
Aleksandrs Laime- latvietis, kurš 1940.gadā aizceļoja uz Venecuēlu un apmetās uz dzīvi džungļos netālu no Velna kalna. Tur viņš meklēja zeltu, dimantus un atklāja upi no kuras krīt visaugstākais ūdenskritums pasaulē. Aleksandrs Laime pirmais nokļuva pie šīs upes un nosauca to par Rio Gauja.
Pirms gadiem divdesmit pieciem šo grāmatu jau izlasīju. Nu, kārtojot grāmatplauktu, to ieraudzīju un nospriedu, ka laiks pārlasīt. Labs un visnotaļ izzinošs dokumentāls dzīvesstāsts par latviešu dēkaini, kurš jau kopš jaunības gadiem bija gatavs doties pretī nezināmajam. Tā nu viņš, nokļuvis Venecuēlas džungļos, ātri iekaroja vietējo indiāņu cieņu. Pat kļuva par viņu virsaiti. Grāmatas pamatā ir paša Laimes stāstītais, viņa piezīmes, dažādu laikabiedru atcerētais un presē nodrukātais. Pēdējā netrūka, jo Laime, lai arī nebija pārlieku sabiedrisks, ar savu neparasto filozofiju un dzīvesveidu interesēja daudzus, tai skaitā zinātniekus no universitātēm un žurnālistus. Visiem gribējās nokļūt pie teiksmainās Zelta upes, pamēģināt pašiem skalot zeltu vai atrast kādu dimantu. Protams, gribējās arī nokļūt Velna kalnā, bet turp Laime nelabprāt kādu veda. Pārlieku jau daudz tur bija mistiskā un neizprotamā- gan indiāņu teiksmas, gan paša redzētais un pieredzētais.
Viņam tūristi patika tik, cik tie deva kādu ienākumu vai interesējās par viņa dzīves uzskatiem. Grāmatā ir diezgan liels uzsvars uz Laimes mistisko pusi- viņa lasītais, izdomātais un pieredzētais, kas ļāva viņam tūristiem stāstīt visdažādāko jomu un zināšanu stāstus. Vēl liels uzsvars bija uz viņa dzeršanu. Dažbrīd likās, ka pārāk liels uzsvars.
Kopumā stāst bija interesants, lai arī īsti nesapratu tās lappuses ar Laimes piezīmēm- kāpēc tās bija tik daudz vajadzīgas? Dažbrīd arī prasījās kādu notiku izstāstīt izvērstāk, jo bieži bija tā, ka pietrūka sajūtas noķeršanai un likās, ka nedaudz plašāk pastāstos vienu vai otru notikumu, lasītājam būtu tā džungļu sajūta.




Leave a Reply