iBook.lv – no ohh līdz ehh
Aizvadītā gada nogalē rakstīju, ka vietējo grāmatu pārdošanas vietni iegādājās lietuvieši. Viss likās cerīgi un pareizi, jo līdz tam pārāk maz ko darīja, lai attīstītu un sakārtotu savu platformu. Biju mēreni cerīgs, ka nu viss būs vēl glītāk un vēl labāk. kā tajā senā dziesmā- bet dzīvē viss ir savādāk.…
Atkritumu līdumnieki.
Ar ļoti lielu cieņu un apbrīnu klausos tos stāstus, kur cilvēki stāsta par nesen iegādāt īpašumu, kurā plēšas un ņemas, lai to savestu kārtībā- izved atkritumu kalnus, izzāģē vecus kokus, atbrīvo pļavas no krūmiem. Tas tāpēc, ka pats tam esmu gājis cauri. Kad iegādājāmies īpašumu laukos, tad vēl nenojautām, ka…
Uzvaras dienas zaudētājs jeb Krievijas diktatora smieklīgais gals.
/attēls ņemts no soctīkla Bluesky/ Krievijai ir viens no nozīmīgākajiem svinēšanas datumiem. Tieši svinēšanas, ne atzīmēšanas. Tam nopietni gatavojas- organizē parādes, gājienus, daudz runā un daudz rāda. Viņiem tas ir kults, kuru kopj, uztur un kuram tic. Sen jau vairs tam nav nekādas saistības ar realitāti, ja vispār tāda saistība…
Krievija nav tik varena, kā to mālē.
Plāns bija pārlieku ‘’nepiecūkāt’’ blogu ar politiski mērcētiem rakstieniem, kur tu cilvēks liksies, ja pilni portāli ar alarmistiskiem rakstieniem. Pie tam, manuprāt, pārāk alarmiskiem. Šoreiz pie vainas ir rakstiens Delfos par Nīderlandes militārās izlūkošanas dienesta ziņojumu. Īsumā, Krievija gatavojas uzbrukt NATO. Un notiks tas vien nieka 12 mēnešus pēc Ukrainas…
Pasaules negals.
Vien dažus gadus atpakaļ, es biju pārliecināts, ka dzīvoju vismierīgākajā, un vienlaikus arī visgarlaicīgākajā (pozitīvā nozīmē) laikā, kāds vien uz Zemes ir bijis. Viss ir relatīvi mierīgi- politiķi runā savu sakāmo, uzņēmēji dara savu darāmo un cilvēki dzīvo tik labi un mierīgi, kā nav dzīvojuši nekad līdz šim. Jā, kaut…
Mazliet atiet.
Labais tonis jau tomēr prasa, ka nevajag pazust no bloga pārāk ilgu laiku. Nu, vismaz prasties un ierakstīt, ka gaidāma pazušana. bet dzīvē viss notiek ne tā, kā paģēr labais tonis. Tad nu mēģināšu tagad mazliet iebērt kādu burtu blogā un pie reizes ne pārāk ieslīgt taisnošanās un solīšanās aprakstos,…
Virsraksti #17 jeb visumā iespaidīgi latvieši un jaundzimusī ārste.
Reizi pusgadā lielā zivs izbāž galvu no Daugavas un jautā pirmajam pretimnācējam- vai šķībo virsrakstu apkopojums gatavs? Gatavs, jā. Un izskatās, ka šī straume neapsīks. Nevajag graut KNAB reputāciju, ja. Sergejs nomainījis vārdu un nu ir Lavrovs Rubio. GRU uzdevumā piespriež cietumsodu. VARAM policija. Vēl droši vien ir FM policija,…
2025.gada bloga bilance un atskats uz izlasīto aizvadītajā gadā.
Iepriekšējo gada kopsavilkumu gan bloga cipariem, gan lasīšanai izlaidu un bija doma izlaist arī šo, bet kaut kaut kāds velniņš iekšā dīda, ka nav ko te taisīt izlaišanas tradīcijas- ja ir blogs, tad ir jāraksta. Un ja raksta, tad reiz pa reizei arī kaut kas jāapkopo. Tāpēc šoreiz ņēmu un…
Derīguma termiņš jeb ar Mocartu par dzīvi.
Tā kā šodien vienā medicīnas iestādē vērās vaļā pieraksts pie ārstiem nākamajam gadam, tad man viss rīts pagāja tālruņa klausulē klausoties Mocarta Mazās naktsmūzikas fragmentu, kuru ik pa laikam pārtrauc ‘’visi operatori ir aizņemti, gaidīšanas laiks ... minūtes’’. Jā, ir laiks, kad jāķer koncerta un teātra izrādes, un ir laiks,…