Oriģinālnosaukums: RoboCop
Valsts: ASV
Žanrs: Grāvējs/ Zinātniskā fantastika
Režisors: Pols Verhovens
Lomās: Peter Weller, Nancy Allen, Kurtwood Smith, Miguel Ferrer, Ronny Cox 
Gads: 1987

Par filmu–
Netālā nākotnē Detroitu ir pārņēmis noziedzības bums- policisti ik dienu mirst, bet uzlabojumu nav nekādu. Kādas varenas korporācijas paspārnē top projekts par kiborga-policista radīšanu, lai beidzot pilsētā ieviestu kārību un varētu sākt apbūvēt pamestos rūpniecības rajonus.

Nedaudz jāatdzīvina sen aizmirsta apņemšanās- pārskatīt vecās, labās vhs kasetes un paust šī brīža iespaidus. Protams, iespaidus stipri vien ietekmēs sentimentālā puse, bet ko padarīsi- bērnības zaļā zāle un zilās debesis ir uz mūžu.
Šoreiz, kā ceturtā kasete ir 80.gadu supergrāvējs, kurā labās devās ir atrodams viss, kas tajos laikos skaitījās ejošs- kiborgi, brutāla šaušana, sliktie puiši un humors.

Filmas centrālais tēls ir Detroitas policists Alekss Mērfijs, kuru brutāli sašauj sliktie zēni un kuru atdzīvina nu jau kā kiborgu-policistu. Alekss ātri vien parāda savu perfekto pieeju policista darbam- sliktos atšauj, savāc un visādi citādi ievieš kārtību pilsētā. Bet kā jau visa veida tehnikai, arī viņam ir blaknes– atgriežas izdzēstā atmiņa gan par viņa ģimeni, gan viņa slepkavām. Tad nu viņš dodas ielās, lai sadzītu pēdas viņa pārdarītājiem. Pamazām pēdas viņu aizved pie lielās un varenās korporācijas pašas augšas.

Skatoties ar šodienas mazliet izlutināto skatienu, var redzēt to zinātniskās fantastikas naivumu un specefektu līmeni, kas palika apslēpts tajos saulainajos laikos, bet tāpat savs prieciņš no (atkal) redzētā tiek. Arī humors vairs nešķiet tik glauns, bet pasmieties var (paldies sentimentam). Vardarbība ir pamatīga un neatšķaidīta, ka dažbrīd tā šķiet jau pat pārāk daudz. Tas tā- ja skatās un salīdzina tad un tagad.

Ja izslēdz salīdzināšanas režīmu, tad jāpiekrīt vien tiem kino skatītājiem, kuri saka, ka Robots policists ir spilgta to laiku ikona, kura ļoti labi noveco arī mūsdienu datorizētajā kinopasaulē. Žesti, gaita, šaušanas stāja, stroķa likšana ‘’pie kājas’’- Polam Verhovenam sanāca ļoti labs gabals, kurš daudziem izdaiļoja bērnības kino (tāpat kā viņa nākamās filmas- Pamatinstinkts un Atcerēties visu). Un nevar aizmirst, ka šī filma savulaik tika nominēta arī Oskaram (divās kategorijās).  Filma ar savu šarmu, savu vēstījumu un savu odziņu, kas to joprojām notur skatāmu un baudāmu.