Nemēģināšu ieslīgt tehniskās niansēs un personālijās. Tikai paudīšu īsu domu par žurnāla ”Ir”, manuprāt, ļoti muļķīgo domu būvēt savu žurnālu uz īrēta domēna.
No internetā savāktajām drumslām var saprast, ka viņiem svarīgs tikai zīmols. Piecus gadus būvēts, lolots, lamāts, sists. Un, ka interneta adrese ir štrunts, ko katrā laikā var nomainīt, pārrakstīt un izdomāt (varbūt pamēģināt vēlreiz iznomāt?) no jauna. Galvenais ir saturs un zīmols.

Es teikšu, ka interneta adrese ir daļa no zīmola.
Un vēl teikšu, ka daļa no zīmola ir darbinieki (un viņu vadība), kuri sākumā vieglprātīgi piegāja sava zīmola savam domēnam. Un stūrgalvīgi to neatzīst kā nepārdomātu soli. Un tikpat vieglprātīgi (vai stūrgalvīgi?) turpina teikt, ka domēns ir tikai adrese (maināma, izmetama, aizmirstama). Tikai!

Un šādi darbinieki ar šādiem apgalvojumiem un rīcību zīmolam godu nedara.

Godātie ir.lv (tagad jau irir.lv), ja esiet tik pārliecināti, ka interneta adrese ir štrunts un nav daļa no zīmola un biznesa stūrakmeņiem, tad pamēģiniet pierunāt vietējos laikrakstus, portālus, vortālus, žurnālus, utt nomainīt viņu interneta adreses. Štrunta dēļ jau neviens neatteiks.