Ziņkāres dzīta aptauja, jeb grāmatu vāki
Kad biju mazāks, tad mammas mudināts, vienmēr vākoju lasāmās grāmatas. Vai tas bija kāds specvāks, no skolas grāmatām paņemtais vāks, vai biezāka papīra izlocījums, bet kaut kas grāmatai vienmēr bija apkārt.
Tad tas pārgāja. Nezinu vai pie vainas pusaudžu dumpīgums, vai nāca apgaismība, ka nu neesmu vairs cūcīgs, vai vienkārši slinkums.
Pavisam nesen, kad lasīju Zvaigznes izdotos ”Divpadsmit krēsli”, tad piefiksēju, ka nu jāatgriežas bērnībā- jāmeklē grāmatu vāki. Jo man ir niķis vienmēr staipīt līdzi grāmatu, ja ir kaut mazākā varbūtība, ka nāksies gaidīt. Pat ja nav tāda varbūtība, tad tāpat tiek ņemta grāmata. Ja nu varbūtība parādās?
Bet ”Divpadsmit krēsli” ir vizuāli tīri smuka grāmata (saturiski, protams, arī, bet par to citreiz) un šāda līdzstaipīšana nepavisam labi neausaucās uz tās eksterjeru. Tad nu pameklējot skapja tumšākajos nostūros izvilku dažus ādas vākus. Neliela piemērīšana un nu grāmata ir mazliet aizsargātāka pret līdzstaipīšanas sekām. Un atkrīt arī grāmatzīmes jautājums.
Sakarā ar visu šo augstākminēto, man tīri nevilšus sāka mocīt ziņkārība- kā citi rīkojas ar savu lasāmo grāmatu? Tas, ka staipa līdzi, par to šaubu nav. Tikai nekad neesmu tā īsti pievērsis uzmanību vākojumam (vai tā neesamībai). Tad kā- vākojam? Nevākojam? Nevākojam, jo slinkojam vai /cits variants/? Ja vākojam, tad kā un ar ko?
Es nevākoju, jo ne man vāku, ne gribēšanas, ne arī staipu grāmatu tik ilgi, lai tā ļoti ciestu, bet mazliet man šķiet normāli. Tiesa, dažas baltos vākos vai mācību grāmatas droši vien vajadzētu ievākot. Mani novērojumi rāda, ka vākotāji ir stipri mazākumā.
Skolas laikos mamma no Lietuvas veda caurspīdīgus biezos vākus mācību grāmatām, tie bija pulka labāki par vietējiem tumšajiem, i smukāk izskatījās, i — galvenais — varēja tūdaļ saprast, kas par grāmatu, tikai izmēri ne vienmēr sakrita ar grāmatu lielumu.
Jā, atceros, ka nācās pasvīst, lai piemeklētu visam skolas grāmatām vāciņus. Bet tam caurspīdīguman gan bija maza loma- tāpat vāki tika aprakstīti un apzīmēti ar “matene”, “latene” utt atšifrējšiem simboliem :)
Nekad grāmatas neesmu vākojis. Viņas jau lasās tikai pāris dienas un nav jēga no tiem vākiem. Neesmu arī no tiem, kas uzskata, ka grāmatai plauktā ir jābūt perfektā kvalitātē.
Man parasti neizdodas pāris dienās aizvērt grāmatu, jo reti kad sakrīt laiks lasīt vairāk par 100lpp dienā. Tāpēc arī sanāk pavazāt ilgāk.
Nekad neesmu vākojusi. Tiešām nedomāju, ka esmu tik sušķīga. Varētu būt jēga vākot skolas mācību grāmatas, kuras regulāri vazā līdz un tām paredzēti vairāki lietotāji.
Nu PSRS laikā, kad gāju pamatenē, skolas grāmatu vākošana bija obligāta.
Grāmatas vākoju līdzīgos ādas vāciņos, kādi redzami bildē. Vākoju 2 iemeslu dēļ- lai nenobružātos un lai apkārtējie neredzētu, ko tieši lasu, braucot vilcienā.
Patīk noslēpumi? :)
Nu ko tieši lasa jau tāpat ir grūti redzēt, to var redzēt tikai, kad lasītājs izņem grāmatu pirms lasīšanas vai aizver, lai liktu nost. Lai gan vienmēr pastāv iespēja nedaudz palasīt un mēģināt uzminēt. manā vagonā joprojām vēl Grejs ir topā.
Principā varētu teikt, ka grāmatas nevākoju un tam ir mazliet netradicionāls iemesls- mani vienkārši nespēj uztraukt tas, ka grāmata apbružājas, pie kam grāmatas mīkstajos vākos ir grūtāk glīti ievākot.
Šim manām likumam gan ir izņēmumi- skolas laikā, protams, visas grāmatas cītīgi ievākoju, jo citādi tās no bibliotēkas nedeva, kā arī rasēšanas papīrā ievākoju tās grāmatas, kurām man izteikti riebjas vāka dizains.
Pēdējā laikā gan apsveru domu par ādas vāku iegādi. Pat ne tāpēc, lai grāmatas sargātu, bet gan tāpēc, ka man tie vāki šķiet ārkārtīgi glīti un ir bauda turēt rokās grāmatu, kas tādos ievietota. Vienīgi tad sanāk, ka jāpērk dažādu izmēru vāki, vai ne?
Visām grāmatām vākus nesapirksi…. Bet kādus 2-3 standarta vākus vajadzētu, ja jau tāda doma ir. Nezinu, varbūt ir izdomāti kaut kādi universālie vāciņi?
Man ļoti patīk CoLibri System grāmatu vāki… Var ievākot jebkura izmera grāmatu un tiešām izturīgi! Vākoju visas skolas un lasāmās grāmatas :)
Esmu sākusi vākot. Agrāk to nedarīju, jo grāmatas salīdzinoši drīz izlasījās un nepaspēja apbružāties, bet nu gadās, ka ieilgst laiks, ko grāmata pavada somā kopā ar ikdienai nepieciešamajām lietām. Jo īpaši tad, ja grāmata aizlienēta. Tāpēc, kad nevilšus pie apvāršņa parādījās veco laiku ādas vāciņi, liku tos lietā.
Reizēm smejos, ka tā ir nodeva hipsterīgumam vai vintedžam, jo nepiekopju šīs modīgās izpausmes :D
Un jā, arī man labāk patīk, ka neviens nezina,ko lasu pēc vāka.