Lai arī ārā ir pavasaris un prasīties prasās rakstīt par rakšanām, stādīšanām un audzēšanām, tomēr ik pa laikam sanāk kaut ko uzrakstīt no soctīklu mūzām nākošu. Šoreiz par veselām četrām viltus ziņām. Pirmās divas bija aizvadītajā nedēļā- Saeimas balsojums, kurā JKP mēģināja nošmaukt politiskajā krosiņā pa īsāko ceļu un Edvīna Inkēna intervija portālā lsm.lv. Savukārt otrās- šajā nedēļā- policisti 9.maijā liek ziedus Uzvaras parka pieminekļa pakājē un Saeimas deputāta Dombravprāt- lsm krievu versijā (LTV7) nesaka neko par to, ka šogad 9.maiju atzīmē kā Ukrainas kara upuru piemiņas dienu.

It kā jau nekas īpašs un nekas jauns. Varētu pat kārtējo reizi to visu laist gar ausīm un acīm. Bet, redzot cik daudz ļaužu ar šo visu dalās, kā arī vakardienas un šīrīta tvitera ieraksti mazliet lika sasparoties un dot atbildi šiem baciļu izplatītājiem.



Pirmais notikums jau nekas īpašs pārsteidzošs nav- prasta politiskā žulicība no vienas partijas puses, jo visi zināja, ka Ārlietu komisija šo jautājumu aicināja skatīt 12.maijā, proti- nedēļu vēlāk. Un tajā pašā dienā, nedaudz vēlāk, šis jautājums tika celts dienas kārtībā un apstiprināts (ka skatīs 12.maijā). Skaidrs, ka nekāds īpašais balsojums te nebija vajadzīgs. Ja nu vienīgi, lai saceltu vētru ūdensglāzē, uzpūstu no mušas ziloni un pakacinātu tautu soctīklos. Jo piekritīsiet- tagad pieminekļa nojaukšanas pretinieka kārts piestāv vienīgi ždanokiešiem un skaidrs, ka kādam var būt kārdinājums to politisko mundieri pretiniekiem pasmērēt. Protams, liela daļa soctīklos arī uzķērās uz šo provokāciju, kas tika pasniegta kā nevēlēšanās nojaukt pieminekli Uzvaras parkā.



Nākamais pārsteidza kāda lietotāja mēģinājums kārtējo reizi padrupināt sabiedrisko mediju reputāciju. Tik šoreiz pārsteigums ne par faktu, bet primitīvo piegājienu- izraut no Inkēna intervijas dažus citātus un pasniegt to kā portāla mēģinājumu slavināt krievu okupantus un saglabāt pieminekli Uzvaras parkā. Lai gan intervijā skaidri un gaiši tika paustas gluži pretējas domas. Bet arī te netrūka sirsniņu un retīvītu spiedēju, kā arī virtuālu dūru vicināšanu sabiedrisko mediju virzienā.

Tāpat šādu dūrīšu vicināšanu izsauca Saeimas deputāta tvīts, kurā viņš pamanījies nepamanīt krievu ziņās (LTV7) divas reizes pausto par Ukrainas aizstāvju un iedzīvotāju piemiņas dienu. Tā vietā viņš izvēlējās mērķim ”pirmo sižetu”. Protams, arī te viņš savāca savas soctīklu pavadošās svītas reakciju buķeti ar tīkšķiem, retvītiem un skarbiem komentāriem, kas adresēti sabiedriskajiem medijiem.



Vai tiešām visi šie tīkšķotāji un retvītotāji paši neiedziļinās tajā, ar ko viņi dalās soctīklos? Vai tiešām viss tik primitīvi- kāds pasviež viltus kaulu un pārējie ņemas to skrubināt? Un mēs vēl brīnāmies- kā Saeimā tiek visādi kāpēelvē, kā Krievijā tic propagandai…



Par pēdējo ziņu (ka it kā policisti likuši atnestos ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā) ir mazliet savādāk- izskatās, ka tur kāds portāls pacenties palaist pīli (ceru, ka neapzināti). Kā ne reizi vien tviterī ziņoja Valsts policija, tad ziedus no galdiņiem līdz pieminekļa pakājei aiznesa speciāli tam nolīgti cilvēki. Protams, zaļās vestes var maldināt kādu, bet tas nav attaisnojums, lai soctīklos izkliegtu savu sašutumu un apvainotu policijas darbiniekus. Īpaši, kad sen jau viss paskaidrots un pateikts (bet nē- tāpat nagi niez šo baciļaino ziņu laist tālāk). Un sen būtu laiks pierast, ka zaļās vestes ir ne tikai policistiem, bet arī riteņbraucējiem, sētniekiem, gājējiem, dārzniekiem, celtniekiem…

Nobeigumā mazs atgādinājums- neuzķeraties uz provokācijām un pirms dalieties ar svešu informāciju, pārbaudiet. Tas nav ne grūti, ne sarežģīti. Tā var izvairīties no viltus ziņas izplatīšanas, citu maldināšanas un pasargāt sevi no nelietīgas virtuālās izmantošanas.