Viktors Cojs
Tā nu ir iegadījies, ka man sanāk katru nedēļu braukt pa Talsu šoseju garām leģendārās grupas КИНО līdera Viktora Coja (Виктор Цой) autoavārijas vietai un gandrīz katru reizi tur ir redzami kādi cilvēki. Nezinu vai viņi turp dodas speciāli vai tikai piestāj garāmbraucot, bet puķes pie pieminekļa ir vienmēr. Citreiz tur esošā kompānija ir tik kuplā skaitā, ka taisni vai jāmeklē internetā kāda informācija- kam par godu šāda pulcēšanās.
Ir arī manītas teltis blakus esošajā pļaviņā, laikam apciemotāji no tālākām vietām tur pārlaiž nakti. Garāmbraucot var redzēt kā sanākušie dzer alu, spēlē ģitāru, sēž pie pieminekļa …. īsāk sakot- atbraukuši uz savu svētvietu.
Lai arī atkritumu urnas tur tuvumā nav manītas, tur nav arī manīti paši atkritumi. Laikam sava elka svētvietu neviens i nedomā piemēslot ar alus pudelēm vai izsmēķiem.
Man sanāca braukt šai vietai garām 2005.gada 16. 15.augustā, tieši, kad apritēja 25 15gadi kopš Viktora Coja nāves, un biju mazliet pārsteigts par tur esošo cilvēku skaitu- tas būtu pieklājīgs pat nelielam koncertam. Arī pa ceļam uz/no piemiņas vietu virzījās nelielas ļaužu grupiņas, kas tur esošo bariņu skaitliski pastiprināja.
Varu tikai apbrīnot dziedātāju, kurš pēc savas nāves spēj pulcēt savā nāves punktā tik daudz pielūdzējus, kuri klausās viņa mūziku, dzied viņa dziesmas, piemin viņa nāves dienu, apciemo viņa kapu (redzēju bildēs- noklāts ar ziediem).
Neesmu liels latviešu mūzikas un mūziķu pazinējs, un varbūt tāpēc nespēju iedomāties (vai atcerēties) kādu pašmāju estrādes mākslinieku, kurš varētu izpelnīties tādu cieņu no saviem klausītājiem. Varbūt latviešu mentalitāte ir tāda, kura neatļauj šādus izpausmes veidus? Lai gan nedomāju- ne jau visi cilvēki, kuri apmeklē Viktora Coja bojāejas vietu ir tikai krievvalodīgie, gan jau latvieši arī ir tajā skaitā, jo zinu vairākus latviešus, kuriem patīk V.Coja mūzika. Pats arī regulāri (ļoti bieži) klausos КИНО dziesmas un atzīstu tās par fantastiski labām.
Laikam jau noteicošais ir nevis tautība vai mentalitāte, bet gan dziedātāja personība, viņa radītā mūzika un dziesmu teksti…
И есть чем платить, но я не хочу
Победы любой ценой.
Я никому не хочу ставить ногу на грудь.
Я хотел бы остаться с тобой,
Просто остаться с тобой,
Но высокая в небе звезда зовет меня в путь.
dzīvoju netālu no tās vietas. mans tēvs bija klāt tajā brīdī, kad notika nelaimes gadījums. viņš tajā laikā bija milicis. pēc lielākiem pasākumiem tur paliek gan nekārtība, visbiežāk pudeļu formā, bet to sakopj blakus māju iemītnieki.
Cilvēku pieplūdums tur ir ļoti regulārs. Katru vasaru cilvēki dodas tur kā svētceļojumā. Lielākā daļa brauc gadu no gada, bet bieži ir tādi, kuri nezina pat ceļu un nāk apjautāties virzienu. Tie ir no jaunākas paaudzes pielūdzējiem.
Dažreiz gadās arī dzērušākas kompānijas, kas garām laiž tikai motociklistus (jo Cojam arī bija pozitīva attieksme pret močiem), bet mašīnas mēģina apturēt un prasa, lai brauc garām lēnāk. Upītē, pār kuru ir tas tiltiņš kādreiz bija no akmeņie izlikts mūziķa vārds. Tā bija piemesta pilna ar dažādu valstu naudu, lai gan dominēja krievu naudiņas. Tad varēja redzēt, kā ūdens saulē vizuļo, jo bija pārpildīts ar kapeikām. Tagad jau tā lieta noplok.
Vēl, kas ir ļoti raksturīgi, tur parasti, neskaitot ziedus un svecītes, var atrast pilnu un neattaisītu cigarešu paciņu, kā arī krievu vodkas pudeli. Tas laikam, lai aizgājējam saulaināka ikdiena. Man kā latvietim šādas izdarības šķiet pat ļoti jocīgas, bet slāviem, laikam tādas darbības ir ļoti normālas.
Tad varbūt Tu vari pateikt kā tur bija ar to avāriju- cik nu lasīju (no tā laika avīzēm), tad bija tā, ka Cojs pie stūres aizmiga un saskrējās ar autobusu. Citi savukārt stāsta, ka viņš brauca pārāk ātri un nepaņēma līkumu- ietriecās tiltiņā un pēc tam upītē.
Par tām cigaretēm un pudelēm- ir manītas alus pudeles (pilnas un pusizdzertas).
(pazuda garumziimes)
Vinsh esot braucis no Talsu puses uz savu Plienjciema maaju, un liikumaa braucot traapiijis autobusa saanam. Ir lidojis vairaakus kuulenjus. Mashiina daljeeji ielidojusi upiitee. Moskvicham esot pat motors izlidojis aaraa. Kaiminjos dziivojoshaa sieviete esot pirmaa aizsteigusies paliigaa. Peec tam esot izdariitas asins analiizes, kuraas uzraadiits alkohols.
Pag, tad sanāk, ka viņš ar autobusu saskrējies pirms upītes (skatoties no Talsu puses) un pirms līkuma? Bet tur jau ir taisns posms!
Lai gan, ja alkohols, tad loģiku var izslēgt…
jā, viņš tipa tur ir gājis garām tam autobusam. Tev Talsos lauku mājas?
Nu tagad ir skaidrāka tā bilde. Paldies!
Lauku mājas man ir netālu no Rideļiem- iepirkām pirms pāris gadiem, lai ir kur atpūsties no pilsētas kņadas.
Faktu kļūda:
2005. gada 16. augustā apritēja tieši 15 gadi un viena diena kopš Coja nāves.
Ui, tik tiešām! Kopš 1990.gada bija pagājuši tikai 15gadi. Paldies par vērīgumu.
Esmu latviete. Esmu V. Coja fane. tālajā 1990. gadā draudzene nodziedāja dziesmu “Zvezda po imeņi solnce” un viss, no tās dienas klausos V. Coju. Biju arī uz Sanktpēterburgu uz V.coja kapu… tās emocijas nav vārdos izsakāmas, kad pilnas ielas ar cilvēkiem, jauniešiem…tādā demonstrācijā esmu gājusi tikai bērnībā 1. maijā.
Neaprakstāmi!
http://www.tvnet.lv/izklaide/celebrities/article.php?id=237651
tur var izlasit izrakstu no protokola! kapec uzreiz alkohols!
Vins bija labs muzikis, ka visi mileja iedzert,uzpipet un ar narkotikam ari,bet vina dziesmas bus muzigas
Cojs NEBIJA dzēris šajā savā pēdējā braucienā. Tika izdarītas vairākas ekspertīzes.
Par to alkoholu…nu nezinu! daudz esmu skatījusies un klausījusies dažādus raidījumus par V.Coju! Grupas dibināšnas sākumā bija alkohols, cik saprotu pārsvarā dzēra portvīnu, bet vēlāk Viktors ar to lietu nav aizrāvies, stiprākais ko dzēris esot alus. Par narkotikām negribas ticēt. Vispār viņš aizrāvās ar austrumu cīņām tās tādas nesavienojamas lietas, bet smēķēja gan daudz. Un pēc avārijas ekspertīzes oficiālais slēdziens visur tiek publicēts-ALKOHOLA ASINĪS NEBIJA!
O, te par Coju notiek sarunas. Es laikam būšu pirmais Latvijā , kurš ar Coju kopā Rīgā , dziļā pagrīdē koncertēja. Zāle bij stāvgrūdām pilna. Man bij grupa Ferrum. Viņa nāve mani šokēja. Zinu , ka vēlāk ir notikuši viņam piemiņas pasākumi , bet es neesmu uz tiem aicināts. Iespējams , ka tie , kuri viņa piemiņu te tur, nemaz visu nezin par Coja koncertdarbību.
Toreiz , Rīgā , to koncertu kārtoja Rīgas komjaunatnes komiteja. Vēlāk tādā pašā veidā es iepazinos pagrīdes koncertā ar grupu Salamandra.
Esmu arī bijis Maskavā, Arbatā, ir Coja krustojums. Es tur esmu dziedājis.
Cojs būs mūžīgs.
Man gan tajā laikā kad viņš nomira bija tikai 10 mēneši,bet dziesmas vi ņa klausos tagad.