Mana bērnība pagāja Padomju savienībā, kur (kā mums stāstīja) viss bija labāk, viss bija skaistāk un par piedzimšanu Ļeņina simtajā dzimšanas dienā deva sarkanu dzimšanas apliecību (ne tā kā parastajās dienās- zaļu).

Un no tā laika man atmiņā ir ļoti vienkārša, bet sirsnīga dziesmiņa, kuru laikam zināja ikviens visā plašajā savienībā. Dziesmiņa par to, lai vienmēr būtu saule, debess, mamma un es.

Oriģināli tā skan krievu valodā un cik var noprast figurēja ar diviem nosaukumiem ”Пусть всегда будет солнце” un ”Солнечный круг”. Ejošākais bija pirmais variants.

Šīs dziesmas sākums meklējams tālajā 1929.gadā, kad Padomju savienībā iznākošajā žurnālā tika nopublicēta kāda puišeļa (diemžēl internets klusē, cik viņam bija gadu, bet cik var izlobīt, tad četri vai pieci), kuram nule tika apskaidrota vārda ”всегда” nozīme, četrrinde:

Пусть всегда будет солнце,
Пусть всегда будет небо,
Пусть всегда будет мама,
Пусть всегда буду я.

Pēc tam šo četrrindi ieraudzīja krievu rakstnieks Čukovskis (tas, kurš uzrakstīja Aikāsāp) un vēlāk viņa grāmatā to pamanīja mākslinieks Nikolajs Čaruhins un 1961.gadā uzzīmēja plakātu ar nosaukumu ”Пусть всегда будет солнце…”. Pēc tam plakātu pamanīja dzejnieks Ļevs Ošaņins un tālāk bija darbs komponistam Arkādijam Ostrovskim.
Un tā 1962.gadā tapa dziesma, kuru vēlāk zināja katrs kārtīgs padomju savienības bērnelis. Tie, kuri nebija tik kārtīgi bērneļi, zināja šīs dziesmas variantu par to, lai vienmēr būtu vodka, desa un siļķe (bija vēl kāds variants?).

Tā īsumā internets vēsta par šīs dziesmas dzimšanu. Kas notika pēc tam? Pēc tam dziesma kļuva populāra un tik skandēta malu malās. Un ne tikai padomju savienības malu malās. Arī tālu aiz tās.

Vispirms jau jāatzīmē tās uzvara starptautiskos festivālos ’62. un ’63.gadā attiecīgi Helsinkos un Sopotā (dziesmu izpildīja Tamāra Miansarova). Pēc tam nāca puika, kurš dziedāja ansamblī ”Hootenanny Singers” un vēl nebija dibinājis ansambli ABBA un … un sanāca hīts ”Gabrielle” (skat. zemāk).

Un, lai Reiniks nepadomā, ka viņam vienam ir viena dziesma n-tās valodās, tad jāpiebilst, ka Gabrielle ar tika palaista vairākās valodās. Līdz kļuva pamatīgi populāra dzelzs priekškara viņā pusē.

Laikam, ja pameklētu rūpīgāk, tad gan jau atrastu šo dziesmu vēl kādās desmit mēlēs dziedātu. Piemēram, te vienā:

Jā, arī latviešiem ir sava versija par šo dziesmu.

Ko lai saka nobeigumā… Laikam neko- forša dziesma no bērnības.