Laikam pirmo reizi, kopš tiku pie iespējas balsot, es varu sevi ielikt pie tiem socioloģisko pētījumu mistiskajiem ”Nav izlēmis”. Vai tās Saeimas, vai pašvaldību vēlēšanas, parasti man skaidrība par ko balsot un par ko ne, bija jau ilgi pirms tām.

Šoreiz skaidrība ir tikai par ko nebalsot. Un neizskatās, ka skaidrāka bilde paliks, kad līdz vēlēšanu dienai būs atlikušas dažas dienas.
Tagad jādomā vai kļūstu vecs un gaidu, kad manā vietā viedokli noformulēs politiskās reklāmas, vai arī palieku vienaldzīgs par savas pašvaldības (Jūrmalas) politisko skatuvi. Tāda kā politiskā apātija, kuru pastiprināja kārtējais KNAB apciemojums, mēra maiņas, zemes skandāli…

Tas, ka došos pie vēlēšanu urnas, tas skaidrs. Tas ir tikpat skaidrs, kā tas, ka neredzu pamatojumu rožainam skatam nākotnē (kurā atkal (joprojām?) vīd kārtējais KNAB apciemojums, mēra maiņas, zemes skandāli,…). Protams, vēl jau paliek muļķa mierinājums, ka kļūdos un uz to visu skatos pārlieku pesimistiski.

P.S.
Bildi paņēmu no sava kaut kad ieplānotā raksta par vīna gatavošanas eksperimentu. It kā jau vīns ar pašvaldību vēlēšanām īsti neiet kopā, bet tās rociņas tik glīti balso par.