Pirms laba laika man ar vecumu nāca arī pārliecība, ka Jaunā gada svinēšana un solījumi sākt jaunu dzīvi ir muļķīga iedoma un savā ziņā arī bēgšana no sevis un savām problēmām. It kā pēkšņi viss sliktais pazustu un var sākt jaunu dzīvi no tīras lapas. Kā jaunam kalendāram- atver un tur viss tīrs, smuks, balts, kas tā vien aicina pašam būt tīram, smukam, baltam. Lai gan Zeme jau tikai apriņķoja ap Sauli. Visu laiku tā riņķo ap Sauli. Katru dienu tā būs tajā pašā dienā pēc gada. Un tā visu laiku. Tāpēc arī tas senais teiciens- ‘’kā gadu iesāksi, tā arī tas turpināsies’’, man likās pārāk fatālistisks. Kā gribēsi tā iesāksi un- kā gribēsi tā turpināsi. Bet…
Bet šis gads iesākās slikti (par to citreiz). Patiesībā, slikti beidzās iepriekšējais un šis tikai vēl sliktāk sākās. Līdz ar to sanāca tāda emocionāli smaga piezemēšanās un pārdomāšana. Dzīve, vērtības, prioritātes … iekšā sāk tīties kamols, kas tev neprasīja ne piekrišanu būt, ne arī brīdināja, ka sāks tīties. Bet tas prasa spēku, domas un enerģiju. Skaidrs, ka šīs lietas vajadzīgas ne tikvien ikdienišķai dzīvei, bet arī neikdienišķām situācijām. Un tāpēc arī blogs, kas nav ne ikdienišķi, ne arī neikdienišķi svarīgs, palika teju vai pilnīgā novārtā.
Nebija jau tā, ka man nebija par ko rakstīt. Drīzāk bija tā, ka nespēju domas izkārtot uz ekrāna kaut kādā sakarīgā secībā un viss tikai tinās uz tā kamola. Izlasītās grāmatas, noskatītās filmas, piedzīvotais, redzētais un viss pārējais, kas agrāk kaut kā tika līdz blogam, tagad ietinās kamolā tā, ka ne atšķetināt.

Bieži vien pieķēru sevi pie domas, ka varbūt jāliek virtualitātei punkts? Feisbukā man nesanāk iedzīvoties, tviteris kļuvis nepārskatāms, blogam beigusies tinte, papīrs, printeris un cietais disks. Bet no otras puses- varbūt ir vērts restartēties? Ir taču labi, kad ir kāda virtuāla saruna, pasēdēšana vai vismaz pabūšana kopā. Un vieta, kur izteikties. Kur, starp ziņu, notikumu un informācijas straumēm, pabūt savā vidē, paša iekoptā virtuālās pasaules daļiņā ar paša regulētu dzīves ritējumu. Kā nekā blogam nākamgad būs pilngadība- astoņpadsmit. Laiks sākt jaunu dzīvi. Un kāpēc gan ar jaunu gadu nesākt jaunu dzīvi. Varbūt šoreiz Zeme patiešām apriņķoja ap Sauli un sākas kalendārs ar jaunām un tīrām lapām? Varbūt.

Kā gadu iesāksi, tā arī tas turpināsies.