Arī šoreiz rakstiens par vārdu krājuma papildināšanu būs savā ziņā tematisks. Un tēma ir — skaitļi un cipari.

Skolā mēs mācāmies ciparus, skaitļus, skaitīt, pazīt pulksteni, daļas — vieni, padsmiti, desmiti, simti, puspieci … nu, varbūt vēl kāds pieķer duci un velna duci. Bet latviešu valodā arī skaitļiem ir plašāks vārdu krājums.

Kad rakstīju īsstāstu par latviešu valodu, tad gaidīju no lasītājiem kaut kādu reakciju par šo teksta daļu:

Cik tad tev šobrīd gadu?- Klāvs jautāja.
– Par ko tad šāds jautājums?- Liene šķelmīgi pavērās līdzgājējā. – Cik tad pašam?
– Šopavasar palika pusčetrdesmit.
– Ā, tad jau es teju divas reizes jaunāka par jums- man divdesmit.

Gribējās dzirdēt ka es neesmu vienīgais, kurš pirmo reizi (precīzāk- otro) dzird, ka 35 ir pusčetrdesmit.

Bet bija klusums, kas liecina, ka visi zināja vai arī nosprieda, ka man tur iezagusies kļūda. Nē, kļūdas nav — pusčetrdesmit ir trīsdesmit pieci.

Pusotrs taču visiem ir labi zināms un saprotams. Kā teikt — iegājis tautās. Visi zina, ka pusotrs tūkstotis ir 1500. Vai pusotrs nozīmē 1,5.

Gluži tāpat ir ar vārdiem pustreša (kas nozīmē 2,5), pusceturt/pusceturta (3,5), puspiekta (4,5), pussesta (5,5), pusseptīta (6,5), pusastota (7,5), pusdevīta/pusdevīts (8,5), pusdesmit (9,5). Tiesa, te ar dažiem puscipariem nav īsti skaidrs vai tie apzīmē tikai pulksteņa laiku vai arī to drīkst attiecināt uz nepulksteņu ciparu apzīmēšanu (piemēram, pusdesmit). Pustreša un pusdevīta drīkst. Laikam pārējos (izņemot pusdesmit) ar.

no pusotra mieža grauda pusdevītas alus mucas

Vēl ar ”pus-” ir pusceturksnis (astotā daļa), pusotrtik (pusotras reizes vairāk), pustrīsdesmit (25), jau minētais pusčetrdesmit (35). Par pārējo desmitu pusītēm man šobrīd nav informācijas, bet domāju, ka varētu būt līdzīgi.

Protams, ir arī jau ierastie pussimts, pussimtenis, pusotrs simts, pustūkstotis un pusotrs tūkstotis.

Par duci (12) jau minēju. Bet pirms duča ir vienpadsmit, kuru vēl var nosaukt par pirmpadsmit. Puse no duča ir pusducis jeb seši.

Ar sešinieku ir mazliet interesantāk kā ar pārējiem cipariem. Es gan vēl tik roku, tāpēc šo apgalvot nevaru. Teikšu — pagaidām ir interesantāk:

Ar seši viss ir skaidrs. Sestdaļa (1/6) ar. Pēdējo vēl var teikt kā sestals. Sešu cilvēku kopu sauc par sešāds vai sešta. Sestaļa (arī sešķe, pustaļa) ir sestdienā dzimusi govs (jā, ir arī piektaļa, cetaļa/ceture/ceturtale, trešaļa, otraļa/otaļa, pirmaļa un svētaļa) . Sešēji apzīmē sešu atšķirīgu veidu, atšķirīgu grupu u. tml. Sešas ir radības, nedēļas (sešās nākt; aizlūgt dievu par tām, kas nākušas sešās; viņai gāja labi, bet sešās ar trešo bērnu nomira; kumelītes dod sievām pēc sešām).

Laikam jau pēdējie nav gluži cipari un skaitļi, bet rakstiena izkrāsošanai piestāv.

Ceru, ka ar laiku iekrāšu vēl kādu ciparvārdu turpinājumam.