Šoreiz vārdu krājuma papildināšana būs mazliet savādāka. It kā jau viss tas pats, bet kā avots šoreiz būs ne Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca, bet gan nule izlasītā Botho Keizerlinga grāmata ”Vadonis Munte” ar izcilo Gaviļu Visvalža tulkojumu.

Proti, Gaviļu Visvaldis (īstajā vārdā Jānis Cimmermanis) šajā darbā parādīja spožu talantu latviešu valodas izdaiļošanā ar labu tulkojumu un interesantiem jaunvārdiem un provinciālismiem.

Es izrakstīju vairākus, vēl dažus paņēmu no recenzijas žurnālā ”Sējējs”. Daži no recenzijā minētiem vārdiem (tie būs pirmie četrpadsmit) jau ir iegājušies valodā, bet tāpat atstāju — lai uzskatāmāk parādītu tajā pat recenzijā minētās prognozes piepildījumu — ”daži no šiem vārdiem iegūs pilsoņu tiesības literatūrā”.

Tālāk būs kā iepriekšējos rakstienos par vārdu krājumu — vārds, tā ”tulkojums” (jāpiebilst, ka ne visi vārdi ir atrodami tulkotājos, piemēram, tezaurs.lv) un piemērs.

Noredze — ieskats; uzskats. Kaut noredze gribētu, ka par mani jums slava vien tiktu pausta.

Atceļš — ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš. Hircals visiem paziņām jau bija palaidis ziņu par Muntes ierašanos un drīzo atceļu uz Prūsiju.

Iegansts — ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Kas viņam varēja būt par ieganstu pavēli neizpildīt?

Atbrīve — atbrīvošana. Vēsts par mūsu atbrīvi tur Prūsijā jau bijusi zināma dažas nedēļas agrāk kā pie mums.

Uzkoda — Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais. Viņi bija notiesājuši savu uzkodu un klausījās vīru dziesmās.

Skadināt — skubināt. Kalpi skadināja savus zirgus, pār galvu vicinot loku lokiem savus šķēpus.

Ārdavs — ērts; plūstošs; skaidrs. Ārdava valoda — tekoša, veikla valoda. Tev valoda ir ārdava, svešniek, bet mani jau neapmānīsi.

Apslāga — vairāku nelaimes gadījumu sakritība. Lai viņu apslāga būtu pilnīga, tad uznāca briesmīgs negaiss.

Atriebe — atriebība; atriebšanās. Jūsu atriebe, kungs, ir arī mūsējā. Mēs cīnīsimies, līdz asinis būs atriebtas.

Dāvacis — [šo vārdu atradu recenzijā, bet grāmatā nevaru sameklēt. Tāpat tas nav arī vārdnīcās]

Noceļš — sānceļš. Munte devās uz Rāmavas pusi, bet Auktums ar saviem ļaudīm jāja par to noceļu, kur laupītāji bija aizbraukuši. [tezaurā šis vārds nav pareizi iztulkots]

Atstātne — klusa, tukša, pamesta vieta; nomale. Viņi tuvojās apslēptajai Rāmavai, kuras svētums bija no vāciem paglābts tālākajā Sūdavijas atstātnē.

Svētizdare — ceremonija. Rāmava atradās plaša klajuma vidū, kādēļ lieli ļaužu pulki varēja ērti novietoties ap priesteriem un nolūkoties visā svētizdarē.

Kailatne — kaila, neapaugusi vieta. Tur bija nedaudzas koku celtnes, kas atradās kailatnē.

Aizgāds — rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums. Nokaujiet vērsi, lai mēs varētu svaigus spēkus smelties un sameklējat pietiekamu aizgādu.

Satrieka — sakāve; zaudējums. Ar šo satrieku izsmelta visa ordeņa jauda, pilīs atrodas maz vīru.

Krūtains — tāds, kam ir lielas krūtis. Krūtainais svešnieks pacēla savu āvu un smaidīdams parādīja asiņu pēdas.

Kaisi — kaislīgi (?). Muntem nedēļas un mēneši aizritēja kaisā un apgarotā mīlā.

Vēle — vēlēšanās. Tavu vēli redzēt virspriesteri es gan nevaru piepildīt.

Apdārzs — ieloks; iežogojums. Abi draugi sirsnīgi sasveicinājās, un drīz vien ap viņiem sastājās vesels apdārzs cilvēku, kas nopriecājās par šo satiku (sastapšanās, atkalredzēšanās).

Kvelme — stiprs karstums; svelme. Vai tā varbūt bija atriebes kvelmes atspulga, kas gailējās dieva acu dzīlēs?

Surme — labums; sekme.

Bujums — manta un peļņa; visa iedzīve; guvums. Tu valdīsi pār mani un visu manu bujumu.

Drausme — pārmācība; sods; kārtība. Un nekā tāda nedarīt, ko liegtu tavas tautas drausme un tikumi.

Koceris — bultu maks; koka maksts; kārba adatām. Dažiem bija arī lieli loki un uz muguras koceri ar bultām.

Lēse — rēķins. Par to laiku Hircals, kā to prasīja ieraša, viens pats samaksāja lēsi.

Atbaras — labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums. Dosimies pie paša mestra, lai panāktu atbaru atlaišanu šim gadam.

Vilksne — vilku bars. No viņa vaibstiem bija skaidri nojaušams, ka viņš ir gatavs spēkoties pat ar veselu vilksni.

Kāva — kauja; kautiņš. Iesākās nežēlīga kāva, jo tai vajadzēja izšķirt uzvaru.

Sauksme — uzsaukums; aicinājums. Jums es tagad jautāju: vai gribiet klausīt dievu sauksmei?