Turpinu rakstu seriālu ar piekto sēriju. Iepriekšējās lasāmas te — vārdu krājums #1; vārdu krājums #2; vārdu krājums #3; vārdu krājums #4.

Desmit vārdi no Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas un paskaidrojums (kāds tas ir vārdnīcā). Slīprakstā mans komentārs.

Klunciens — visu trauku piecos, sešos kluncienos izdzēris. Dažriez noder kāds labs aizstājējs “malks, malku, malkā, malciņu, utt”.

Jaunplauku — dod līdz man ar tavus nadzīņus, asus kā jaunplauku dzelknīšus. “Jaunplauku roze” taču skan jaukāk par “tikko uzplaukusi roze”.

Meldziris — zema pļava, kurā aug meldri. Šim (dabas vietņu vārdiem) ir doma pieķerties nopietnāk, lai nav tikai mežs, pļava, slapja vieta, kalns un leja.

Abgalīgs — no abiem galiem; kāds, kurš [kuru] tur ar [aiz] abām daļām.

Krāts — ķēniņš liek prāvu krātu pagatavot. Cik tad var deminutīvā “krātiņu” lietot! Ja krātiņš ir liels, tad tas ir krāts.

Pusdikti — vecene sacīja pusdiktā balsī. Pagaidām šo vēl neesmu atšifrējis- vai nu šis varētu būt apzīmējums starp normālu runāšanu un skaļu runāšanu, vai arī starp čukstēšanu un normālu runāšanu. Vairāk sliecos uz pirmo, jo pēdējam piestāvētu “pusbalsī”.

Krēslums — ceļu apsedza krēslums. Gadījumā, ja “krēsla” neģeld, tad var izmantot šo.

Joslēts — joslēta cūka. Zebra un tīģeris beidzot varētu būt joslēti [joslaini?], ne strīpaini.

Iesmigt — ja krūtīs brūce deg no krustenieka šķēpa, kas dziļi iesmidzis un palicis iekš vainas; Skabarga iesmiga pirkstā. Manuprāt, šis pasaka precīzāk kā “iedūries” [kas var būt arī nepalicis iekš vainas].

Aizvienējs — aizvienēja darbība. Tezaurs šo tulko kā “pastāvīgs”, bet man prasās nedaudz samazināt, teiksim- līdz “bieži raksturīgs”. Tik nezinu vai drīkst.