Kārtojot mājā dažādus stūrus, kaktus un skapjus, sanāk uzdurties dažādām lietām, ko ikdienā pat nepamani. Tā nu es satiku rēķinu kasti. Diezgan paliels sunduks, kurā ir glīti sapakoti pa mēnešiem dažādi rēķini. Un jau kopš, laikam, 1999.gada.

Un šādā mirklī sāc domāt- nafig es to priekšmetu te turu? Kāda rutka pēc man ir vajadzīgi visi tie papīri, ko man katru mēnesi sūta dažādi pakalpojumu sniedzēji?! Labi, tagad it kā daļa nāk elektroniski. Un tur arī paliek. Bet daļa tāpat turpina papīra dzīvi un turpina aizņemt telpu. Un es kā makulatūrnieks tos glabāju.
Paskatījos, ko uz jautājumu- Cik ilgi jāglabā maksājuma dokumenti?, atbild internets. Un internets saka, ka maksājuma kvītis jāglabā esot desmit gadi (tā paģērē civillikums).

Virspusēji pārskrienot pāri saviem rēķinu pakojumiem, redzu, ka visi ir maksāti internetbankā. Tātad- visi dati glabājas bankā. Līdz ar to jautājums- kāpēc man tie papīri joprojām glabājas? Mierīgi taču var tos izlidināt krāsnī un aizmirst. Pie reizes atbrīvosies vieta.

Labi, vēl varētu veikt vēsturisku kopsavilkumu tabulās un paspēlēties ar cipariņiem, lai pats redzētu un varbūt arī citiem parādītu, kā dzīve kļūst dārgāka.

Visādi citādi var teikt, ka caur internetbanku apmaksātie papīra rēķini vairs nav vajadzīgi.

Kā jums ar šiem papīriem- glabājam? Neglabājam? Skenējam un glabājam? Apmaksājam un izmetam?