Aizvadītajā nedēļā ienāca prātā doma, ka varētu šīs piecas dienas līdz Grāmatu izstādei Ķīpsalā aizvadīt tādā kā literatūras zīmē un katru dienu nopublicēt vienu rakstu par grāmattematiku- lasīšana, grāmatas (ne grāmatu atsauksmes), literatūra. Pie reizes būs iemesls pielikt punktu tiem rakstiem, kuri jau ilgu laiku marinējas nepabeigti. Droši vien aktualitāti kāds no tiem būs zaudējis, bet var taču viedoklis būt neaktuāls, ne?

Par šādu tēmu izteikties pamudināja ik pa laikam dzirdētā gaušanās par to, ka cilvēki mazāk lasa grāmatas. Ka agrāk cilvēki pirka grāmatas un lasīja, bet tagad nedara ne vienu, ne otru. Vēl arī tas, ka internets un televīzija nogalina grāmatas, jaunā paaudze nemāk lasīt un kas tik vēl ne. Un kā dzelžaināko argumentu šiem ”apgalvojumiem” blakus noliek grāmatu tirāžas. Jā, tur kritumu var matīt. Bet par to vēlāk.

Šis raksts bija padomā jau gadus piecus, ja ne senāk. Kādus trīs gadus atpakaļ cītīgi vācu informāciju- bija gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas dati, gan dati no Centrālās statistikas pārvaldes, gan Rīgas un Jūrmalas bibliotēkām. Rakstīju teikumus, zīmēju tabulas un …. un nekādi nespēju nonākt pie sakarīga rezultāta. Nopratu, ka te ir trīs tālāki varianti- atmest ar roku, turpināt meklēt kļūdas un sakarības, kā arī tālāk visu publicēt ar subjektīviem secinājumiem, jo pamatojamu sakarību vienkārši nav.

Dažus gadus nogaidīju un izvēlējos trešo variantu.

Tad nu mēģināšu sakarīgi sajaukt kopā faktus un ciparus ar savām subjektīvām domām. Uzreiz gan atvainojos par atsauču trūkumu- man viss ir sarakstīts pierakstos jau vairākus gadus atpakaļ un neatminu no kurienes tieši dati iegūti. Dažas tabulas un piezīmes pašam grūti izlasīt :)

Vispirms par to ”cilvēki mazāk lasa, tāpēc arī grāmatu tirāža samazinās”. Jā, tas tiesa, izdoto grāmatu skaits sarūk.

Skatam tabulu, kurā attēloti gads, izdoto grāmatu un brošūru skaits, kopējā tirāža un vidējais eksemplāru skaits katram izdevumam. Lai interesantāk, tad pieliku klāt vēl iedzīvotāju skaitu Latvijā.

Gads

Grāmatu, brošūru skaits

Tirāža

Vidējais eksemplāru skaits

Iedzīvotāju skaits Latvijā

1995

1968

9549000

4852

2 500 580

1996

1964

7733000

3937

2 469 531

1997

2320

7469000

3219

2 444 912

1998

2569

8203000

3159

2 420 789

1999

2652

7161000

2700

2 399 248

2000

2546

7033000

2762

2 381 715

2001

2530

6185000

2444

2 353 384

2002

2327

4597000

1975

2 320 956

2003

2606

5132000

1696

2 299 390

2004

2591

4879000

1883

2 276 520

2005

2371

4821000

2033

2 249 724

2006

2428

4696000

1934

2 227 874

2007

2765

5261000

1902

2 208 840

2008

2855

5236000

1833

2 191 810

2009

2244

3515000

1566

2 162 834

2010

2035

3331000

1636

2 120 504

2011

2128

3453000

1622

2 074 605

2012

2083

3559000

1708

2 044 813

2013

2223

3254000

1463

2 023 825

2014

2177

2974000

1366

2 001 468

2015

2187

3120000

1426

1 986 096

Izdoto grāmatu un brošūru skaits svārstās un ir tendence samazināties. Tirāža tāpat. Vidējais eksemplāru skaits ar lēkā uz mazinājuma pusi. Iedzīvotāju skaits mazinās bez lēkāšanas. Vai var apgalvot, ka cilvēki lasa mazāk, jo samazinās iedzīvotāju skaits? Diez vai. Protams, ja iedzīvotāju skaits samazinās, samazinās arī tirgus un līdz ar to iespējamo grāmatu pircēju skaits. Bet tādā gadījumā vai nevajadzētu tam visam norisināties proporcionāli? Jā un nē. Subjektīvas pārdomas saka, ka ar šiem cipariem var spēlēties dažādi un katrs var interpretēt kā grib. Tik apgalvot gan laikam neko nevajadzētu.

Varam šo tabulu nedaudz latviskot- pieņemsim, ka Latvijā izdotās grāmatas pārsvarā ir latviešu valodā (tā arī ir) un grāmatas latviski lasa tikai latvieši. Varbūt, ka te varēs pamanīt kādas sakarības.

Gads

Grāmatu, brošūru skaits latviešu valodā

Tirāža

Vidējais eksemplāru skaits

Latviešu skaits Latvijā

1995

1626

7825938

4813

1421987

1996

1667

6841368

4104

1377785

1997

1968

6443232

3274

1371569

1998

2182

6947488

3184

1365047

1999

2191

6250923

2853

1357813

2000

2044

5952128

2912

1370703

2001

2098

5417036

2582

1368994

2002

1876

3967740

2115

1365080

2003

2093

4485299

2143

1362666

2004

2145

4362930

2034

1356081

2005

1932

4300632

2226

1354656

2006

2011

4200979

2089

 

2007

2366

4824274

2039

 

2008

2447

4810802

1966

 

2009

1893

3227565

1705

 

2010

1752

3077208

1756

 

2011

1856

3223777

1737

1255785

2012

1761

3335012

1894

1245246

2013

1910

3005854

1574

1237463

2014

1828

2759949

1510

1229067

2015

1834

2852332

1541

1223650

Ko var redzēt šajā tabulā? Grāmatu izdevumu skaits pieaug (līdz 2008.gada krīzei), tad samazinās. Tirāžas samazinās- 20 gadu laikā divas ar pusi reizes (jeb par 64%). Vidējais eksemplāru skaits šajā laikā samazinājies trīs reizes (par 69%). Latviešu skaits samazinājies par 200 tūkstošiem jeb par 14%.

Vai šie 14% pazudušie latvieši būtu vainojami pie grāmatu izdošanas krituma? Diez vai. It kā te varētu puslīdz droši apgalvot, ka izdotās grāmatas parāda, ka latvieši lasa mazāk. Jo kā gan savādāk izskaidrot grāmatu tirāžu samazinājumu? Protams, arī te varētu pastrīdēties, bet to atkal atstāšu uz beigām, kad mēģināšu kopsavilkt.

Eiropas Savienības statistika saka, ka Latvijā vidēji (sievietes vairāk (82%), vīrieši mazāk (62%)) 72% lasa grāmatas (precīzāk- ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu pēdējā gada laikā). Vēl pieņemsim, ka no šiem 72% puse ir aktīvo lasītāju (man kaut kur atrasts un pierakstīts ir vēl mazāks procents- 19,6% lasa 13 un vairāk grāmatas gadā). Tātad 1/3 no latviešiem ir aktīvi lasītāji un ir tie, kas var celt vai necelt izdevniecību grāmatu tirāžu. Skatoties tabulā var redzēt, ka Latvijā aktīvo lasītāju skaits no ‘95.gada 475000 samazinājies uz kādiem 400000 2015.gadā. Ja liela daļa no tiem vēl pieslienas svešvalodā lasošajiem, tad skaidrs, ka latviešu valodā grāmatu tirāžas saruks, jo kurš gan tās lasīs? Bet te atkal var prātuļot- kā var zināt, vai tajā 14% samazinājumā nav lielākā daļa nelasošo? Varbūt pat visi nelasošie?

Man bail apgrūtināt lasītāju ar vēl kādu tabulu (vajadzēja jau grafikus ar pieslēgt, bet tad raksts aizies nelasāmā garumā), tāpēc mēģināšu īsi piestiķēt vēl kādus skaitļus.

Lai apmēram saprastu, kas slēpjas zem ”vidējā tirāža” es minēšu dažus piemērus ar 2015.gada bestselleriem latviešu valodā:

Latviešu autori:
Kā trīs draugi ceļgrauzi pieveica- 7000eks
Jūs nekad viņu nenogalināsiet- 6000eks
Lupatiņu rīts- 5500eks
Lauku sētā diena gara- 5000eks
Svina garša- 3288

Tulkojumi:
Greja 50 nokrāsas Kristenas acīm- 8000eks
Grega dienasgrāmata. Vecā skola- 8000eks
Grega dienasgrāmata. Garais ceļojums- 7000eks
55 aizraujoši stāstiņi- 4000eks

No iepriekšējiem gadiem bija arī 10000 eksemplāru (ja nemaldos, Greja 50 nokrāsas). Tātad- lasītāju mums ir gana daudz, lai pārdotu arī 10000 eksemplārus. Bet pamatā katram izdevumam ir 1000 līdz 3000 eksemplāru.

Laikam vajadzētu pāriet uz subjektīvo secinājumu daļu, kura solās būt gara. Un subjektīva.

Sāksim ar jautājumu- kāpēc gan cilvēki pērk grāmatas?
Atbilžu varianti varētu būt- lai izlasītu aktuālo izdevumu; lai noliktu plauktā (varbūt vēlāk izlasītu); lai dāvinātu; pērk bērniem; ir liels troksnis, skandāls ap grāmatu; dēļ autora; dēļ reklāmas; labas atlaides.
Izdevējiem varētu patikt visi varianti, izņemot pēdējais.

Un te vēl klāt piederētos jautājums- vai var lasīt grāmatas bez pirkšanas? Skaidrs, ka var- bibliotēkas (te gan ar samazinās izsniegumu skaits- vidēji par miljonu gadā), vecie izdevumi (maiņa vai simboliska samaksa), aizņemšanās no radiem un draugiem, internetā e-grāmatas un audiogrāmatas. Un skaidrs, ka šie lasītāji nekādā statistikā neparādās, jo viņi kā pagrīdnieki spēj sevi apgādāt ar literatūru un neiespringt par svaigiem izdevumiem (kurus nopērk vēlāk ar atlaidēm).

Vēl saistībā ar šo ir viena matemātiska darbība par izdevumu, tirāžas un visu pārējo kritumu. Pieņemsim, ka vidēji cilvēks lasa 75 grāmatas gadā, bet iegādājas kādu nieku vairāk- teiksim 100 grāmatas. Tātad katru gadu veidojas pārpalikums 25 grāmatas. Izskatās, ka ik pēc trim gadiem var taisīt tukšo gadu, kad nepērkot nevienu jaunu grāmatu, tāpat ir ko lasīt.  Skaidrs, ka šādā gadījumā jāpiebremzē ar jaunu grāmatu pirkšanu un šādi ļaujot izdevniecībām teikt, ka grāmatu tirāža krīt un cilvēki nelasa. Lasa, tikai netiek līdzi piedāvājumam.

Vēl būtisks latviski jaunizdotu grāmatu kritums varētu būt cilvēku izvēlē lasīt svešvalodās. Un te arī tiek apieta vietējā statistika, jo ir brīvpieejas grāmatas svešvalodā, lētāk un ātrāk iegādāties ārzemēs, tur arī plašāka izvēle, nav ilgi jāgaida uz turpinājumiem. Turpretī pie mums… negribās jau rādīt ar pirkstu, bet… cenas ļoti bieži ir pārskrūvētas. Tirāžas ir mazas, nepārdomātas un netiek piedrukātas klāt (vai dara to kūtri). Tulkojums jāgaida ilgi un vēl ilgāk jāgaida sērijas turpinājums. Un, manuprāt, te ir viens būtisks un pamatīgi liels klupšanas akmens- bieži sērijas tiek aprautas un turpinājumi neseko- Troņu spēles, Strēlnieks, Devējs, Beigu spēle, Pasaules acs, Prom, … Kā gan lasītājs var uzticēties izdevniecībām, ja viņām svarīgi ir tikai pārdošanas rezultāti un ne silti auksts par lasītāja piečakarēšanu. Skaidrs, ka lasītājam ir aizvainojums un pamatots iemesls turpmāk izvēlēties oriģinālizdevumu svešvalodā (vai tulkojumu sev saprotamā svešvalodā). Jā, es saprotu izdevniecībām ir kaut kas arī jānopelna, bet svarīgāk par naudas nopelnīšanu ir nopelnīt lasītāju uzticību.

Un vēl- grāmatizdevējiem vajadzētu ļoti pārdomāt pie grāmatu pārdošanas. Un pie tā, ko viņi izvēlas piedāvāt latviski lasošajiem lasītājiem- vai tas tiešām ir tas, ko lasītājs vēlas? Varbūt dēļ pamatīgās šaušanas garām cilvēki sev paši meklē literatūru? Kā nekā ir tik daudz iesakošu resursu internetā (goodreads.com, piemēram), kas cilvēkam ļoti atvieglo izvēli un nav jāgaida vietējo izdevniecību piedāvājums.

Diemžēl mana tabula, kur bija vidējie mājsaimniecību ienākumi, vidējās algas un visādi citādi naudas rādītāju sapārojumi ar grāmatu skaitu, ir pačibējusi. Bet tā kā arī tur nevarēju saskatīt sakarības, tad labi vien ir- raksts būs mazāk izstiepts.

Mēģināšu pašās beigās uzskaitīt lasītus, dzirdētus un paša izdomātus divdesmit varbūtējos iemeslus, kāpēc samazinās latviski izdotās grāmatas:
Grāmatas ir dārgas
Cilvēki nelasa
Cilvēki lasa mazāk
Lasa bibliotēkās
Lasa savus krājumus
Cilvēku Latvijā palicis mazāk
Mazāk bērnu un pensionāru (nosacīti lasošākā daļa)
Nav naudas grāmatām
Lasa elektroniski
Nepērk dārgos jaunumus
Pērk grāmatas akcijās un ar atlaidēm
Paliek mazāks aktīvo pircēju pulciņš
Nav publiku uzrunājošas grāmatas
Ierobežoti līdzekļi, ko atvēlēt grāmatām
Nav vietas, kur glabāt mājās
Izdevējs aprauj sēriju
Lasa svešvalodās
Nevar pieņemt tulkojumu (ja lasīts vai skatīts svešvalodā)
Grāmata pie mums nonāk jau zaudējusi aktualitāti

Var jau būt, ka tie visi kopā arī veido to kritumu latviski izdotajās grāmatās, kas zin.

Pašās beigās mans subjektīvais prātojums- cilvēki nelasa mazāk, nelasa arī vairāk. Nav iespējams apgalvot, ka pie vainas grāmatu skaita samazinājumam ir cilvēku nelasīšana. Vai grāmatu augstā cena, kura būtu jāatbrīvo no PVN. Ja kāds grib apgalvot, ka cilvēki lasa mazāk, tad pretī gaidu salīdzinošus datus ne tikai ciparus par izdevniecību izdotajām grāmatām.

Tāpat nepiekritīšu, ka jaunā paaudze (un vidējā ar) nav nelasoša interneta dēļ (pirms internetlaikmeta taču visi cītīgi lasīja avīzes un žurnālus). Vienkārši ir mainījušies lasīšanas ieradumi un līdz ar to arī grāmatu pirkšanas paradumi.

Grāmatas tirāžas krīt tāpēc, ka lasītājs ir gudrs un ne tikai prot lasīt svešvalodās, bet prot arī pats atrast un sagādāt sev lasāmo no svešzemēm- ceļošana, internets, bezrobežu un bezmuitas režīms ļoti palīdz.
Par pirātismu man datu nav, bet pieļauju, ka tas arī paņem savu tiesu.

Vēl arī tas, ka Latvijas grāmatu izdevēji visos punktos zaudē ārzemju izdevējiem. Un zaudēs arī turpmāk. Izņemot, protams, grāmatu izdošanā latviski. Tur vietējiem izdevējiem ir monopolstāvoklis. Ļoti vajadzētu kādu labu plānu, lai tā arī paliek. Latviski izdotām grāmatām ir milzu vērtība un to vajadzētu rūpīgi kopt un sargāt. Te es vairāk domāju ne par cenas samazināšanu ar PVN vai ko citu, bet ar bibliotēku un skolu obligāto iebarošanu (izvirzot gan stingrus kritērijus). Citādi jocīgi skatīties uz bibliotēku iepirktajiem jaunumiem, kur milzīgs daudzums ir grāmatas krievu valodā (vienu brīdi cītīgi sekoju līdzi bibliotēku mājaslapā par svaigi iepirktām grāmatām- neizskatījās glīti). Bet tas jau būtu cits stāsts citai reizei.