Ik pa laikam uz lielceļiem var matīt kādu braucēju, kurš stūri sagrābis ne tikai ar abām rokām, bet arī piespiedis ar krūškurvi. Tas, ka izskatās smieklīgi, ir viens. Otrs, kā likums- viņu vadītās automašīnas izceļas (ar mīnusa zīmi) satiksmē.

Vienu reizi uz Jūrmalas šosejas šādu, dīvaini braucošu automašīnu, apsteidzu. Apsteigšanas brīdī pametu aci uz apsteidzamo- šoferīte vaigus piepūtusi, uzgūlusi stūrei ar ciešu skatienu urbdamās pār dzinēja pārsega purngalu, dudina savu auto Jūrmalas virzienā.
Jau teicu, ka izskatījās smieklīgi. Tad nu ķēmodamies un izsmiedams gribēju parādīt meitai- re kā tante brauc! Pievilku beņķi pie stūres un tikpat cieši lūkojos pār kapotu. Pietika ar pāris sekundēm, lai saprastu, ka tas ir viens no bīstamākajiem manevriem manā mūžā- stūre vairs nav vadāma, sāna spoguļus neredzu, atpakaļskata spoguli neredzu, sāna redze nestrādā. Droši vien ilgāk braucot atrastu vēl dažus bīstamumus. Un dabūtu kriku mugurā vai kumbrā.
Lieki, teikt, ka uzreiz atsēdos atpakaļ normālā sēdienā.

Droši vien tos spoguļus varētu pieregulēt, lai šādā guļošā pozā braucot varētu redzēt aizmuguri (šaubos gan), bet noteikti nevar pieregulēt automašīnas vadāmību- te var aizmirst par ātru šķēršļa apbraukšanu vai normālu trajektoriju apdzenot vai nogriežoties. Ja kāds to visu spēj izdarīt, tad viņš pelnījis faķīra sertifikātu. Laikam tagad sabiezināšu krāsas, bet liekas, ka arī jumta balsts sānos ir pārāk tuvu un aklā zona palielinās.

Var jau būt, ka manī runā pieradums un stūresguļas pozā var tīri labi manevrēt, bet tam īsti negribētos ticēt, kaut vai tā iemesla dēļ, ka šādi braucēji pamatīgi krīt ārā no satiksmes.

Salīdzinot- tālruņa lietošana braucot vai kafijas dzeršana pie stūres ir štrunts. Šāda gulēšana uz stūres ir pamatīga kaitniecība uz lielceļiem un prasītos pēc kāda audzinoša darba no līdzbraucējiem, CSDD, Zebras vai ceļu policijas.