Ušakova tvitera konta analīze.

Droši vien virsraksts ir pārāk skaļš priekš manām filozofiskajām pārdomām, bet kā interneta portāli māca- jo skaļāks virsraksts, jo vairāk uzspiedienu, jo vairāk uzspiedienu, jo vairāk lūkojumu, jo vairāk lūkojumu, jo augstāk topos, jo augstāk topos, jo tidlī-bums…

Patiesībā es par šo rakstu jau sen gribēju rakstīt, tikai visu laiku atliku. Atliku, jo visu laiku parādās kaut kas cits- labāks, interesantāks un mazāk iespējams politizēts.
Arī šoreiz distancēšos no politikas, cik nu vien iespējams.

Sākšu ar pozitīvāko un vispār ar to, kāpēc rakstu šo rakstu. Proti, Rīgas mēram tvitera konts, salīdzinot ar citiem politiķiem, ir samērā dzīvs. ”Samērā” tāpēc, ka tomēr dažreiz liekas, ka tur saturu rada Repšes starppolitikas laikā veidotais mākslīgais intelekts.

Viņš aktīvi komunicē, komentē un galvenais- uzklausa un mēģina risināt rīdzinieku sasāpējušos jautājumus. Man, kā nerīdziniekam, it kā tā visa komunikācija nav īpaši aktuāla, bet centienus nevar nenovērtēt. Nezinu cik tā komunikācija nostrādā (lasi- rīdzinieku tviterī izteiktā problēma tiek atrisināta), bet solis pareizā virzienā ir. Un, lai arī mana politiskā pārliecība ne tuvu nesakrīt ar Ušakovu un viņa partiju, tomēr šis pozitīvais faktors ir jānovērtē.

Otra lieta, bet tā nebūtu tik pozitīva, ir viņam adresētais naids- saprotu, ka dažādie politiskie uzskati un izpratne par lietām veido dažādus skatus, bet tas, ka atklātā veidā raksta 140 zīmes garus kaku maisiņus… nūū… Nezinu, man tas nav pieņemams. Jā, var asā tonī vai ar tikpat asu ironiju pajautāt vai nokomentēt , bet tā atklāti ar ”@” adresēt!?
Saprotu, kādam varbūt ir saasinātāka viena vai otra jautājuma uztvere, bet tomēr- jābūt kaut kādai savstarpējai cieņai, pieklājības normām, publiskai attieksmei pret augstu amatpersonu (Ušakovs taču tāds ir?). Tā, mājas kārtībā vari lamāt no panckām ārā, bet ne jau publiskā telpā…. Nez kāpēc nāk prātā multene par labo putniņu Tari.

Bēdu ieleja sākas tad, kad Ušakova kungs cenšas kaut ko izteikties par iekšpolitikas vai ārpolitikas notikumiem. Un tad jūtams, ka viņa tvitera kontā vai nu ir apjukums vai alkohols. Vai abi divi.

Var jau būt, ka viņā joprojām mājo žurnālists, kurš vēlas izpausties ar humoru un satīru, bet galīgi nesanāk. Nu tā, ka galīgi. Un tas nav tikai par alibi vai titušku salīdzināšanu ar vietējiem nacionāliem. Jūtami buksē visur. It kā cenšas kaut ko pateikt, bet tikai sapurgā tviteri un paceļ putekļus. Tad notinās un klusē.
Apmēram tā kā nezināms ļaundaris ballītē- nolaiž kluso kādā stūrī un pats aizlavās uz otru, ar vienu aci vērojot kā tajā stūrī tauta viebj degunus.

Laikam būtu jābeidz mana saturīgā un visnotaļ analītiskā analīze. Uz beigām prasītos tik kāda pozitīva nots. Pateikšu, ka kopumā Ušakovs tviterī diezgan labi turas- neskatoties uz aizņemtību un saņemto negatīvo tvītu daudzumu, viņš sekotājus nebloķē, tviteri nav pametis un neizmanto to tikai politiskai paijāšanai par vai pret spalvu.