Pirms kāda laiciņu pārkāpu sev pāri un pieslēdzos twitter sīkblogošanas komūnai, lai varētu pats izteikties un skatīties kā citi izsakās ar ierobežotu simbolu starpniecību. Piereģistrēšanai nekāda dziļā jēga nebija, tik vien paskatīties paša acīm kā tur dzīve grozās.

Pirms reģistrēšanās vairākas reizes pašķirstīju twitter lietotāju lapas, lai apskatītu kā tur izskatās- ko saka, ko atbild, kam seko. Iemetu aci arī twitter apkopotājā civciv.lv. Un teikšu godīgi, pirmais iespaids bija- 88% tur tiek dzenāts bleķis. Bet kā jau minēju- piereģistrējos, jo pirmais iespaids var būt mānīgs un ja vēl pats neesmu skatījis šo rīku no lietotāja viedokļa, tad varu vienkārši nesaprast šī rīka jaukos un patīkamos (ja tādi apzīmējumi tur vispār ir) zemūdens akmeņus.

Sākums twitterī.

Pēc piereģistrēšanās, kas pati par sevi ir ļoti vienkārša procedūra, es turpināju lēnām vērot. Nebija doma uzreiz aktīvi ko drukāt vai kādam sekot. Tā teikt- ļaušos straumei. Paskatīšos cik ātri (vai lēni) man uzradīsies kāds sekotājs (manuprāt, glups apzīmējums), kad kāds no viņiem atrakstīsies utt.

Neliela vilšanās bija par to, ka neatradu latviešu valodā smukus, jaukus aprakstus kā rīkoties ar twitteri- kā rakstīt, kā ievietot bildes, kā saīsināt saites. Nekā! Pat tāds nieks, kā aprakstīts mobilā tālruņa twitterošanas process ar bildes nosūtīšanu saviem sekotājiem (hmm, man labāk patiktu teikt- auditorijai). Skaidrs, angļu valodā šāda informācija ir atliektiem galiem un var jau būt, ka es īsti labi nemeklēju dzimtās valodas aprakstus, bet man nez kāpēc likās, ja visapkārt tiek skandēts ka šis nu tik ir rīks ar kuru likt pasaulei griezties savādāk, tad jau latviešu valodā īsa pamācībā twitterī būs ka vai nu cik. Nemanīju, lai gan latviešu interneta bagātināšanai (un droši vien arī kādu jaunu lietotāju iedrošināšanai pieslēgties twitter) šādi raksti noderētu.

Twitter čivināšana

Viss twitter sāls ir tā konkrētība- tev ir doti 140 lauciņi ar kuru starpniecību vari uzrunāt savus lasītājus. Uzrunā, kādam pa retam arī atbildi, kādam aizsūti ziņu, parādi bildes. Lai arī ar simbolu skaitu ierobežota, tā tomēr ir diezgan plaša rīcības brīvība. Bet kā jau visur, arī šeit būtu vēlams ievērot etiķeti. Šoreiz balstīšos tikai uz saviem novērojumiem, bet pieļauju domu, ka tie maz (vai galīgi nemaz) nesakritīs ar gudru vīru vērojumiem.

Pirmkārt- necenšaties veidot dialogu čata formā. Nez vai kādam/iem sekotājiem, kuri nav tieši iesaistīti jūsu sarakstes procesā, būs interesanti sekot jūsu dialogam. Tas drīzāk būs traucējoši. Vai pat vēl drīzāk- kaitinoši. Protams, atbildēt var (un bieži vien pat vajag), bet ne jau nreizes pēc kārtas.

Iedomājaties kā jūtas cilvēks, kurš seko jūsu sarakstei, bet otram cilvēkam viņš neseko- viņš redz nepārtrauktu @tasotrs: blahbalahblah; @tasotrs: blahbalahblah; @tasotrs: blahbalahblah; @tasotrs: blahbalahblah; @tasotrs: blahbalahblah; @tasotrs: blahbalahblah… Rezultātā jūs varat nogurdināt savus lasītājus un viņi pamazām (vai strauji) atrakstīsies. Taisnības labad gan jāsaka, ka šobrīd šādus skatus novērot vairs neiznāk, jo cik saprotu, tad twitter nemitīgi kaut ko uzlabo un šī lieta vairs nav manāma, ja vien neseko abiem dialogā iesaistītajiem.

Otrkārt- nevajag pārcensties ar pārlieku biežu twitter darbināšanu. Katra sava darbība (vai jūsu suņa, vai jūsu kaķa vai jūsu mašīnas katra darbība) nav uzreiz jāpaziņo publiski. Ja vien jūsu sekotāji nav vuāristi, viņiem ātri var apnikt lasīt- es piecēlos, es paklucēju, es paēdu, es eju, es gaidu tramvaju, es esmu tramvajā, tramvajs brauc, joprojām esmu tramvajā….

Treškārt- Tas laikam būtu vairāk komersantiem- esiet uzmanīgs ar savu produkcijas reklamēšanu. Mūsu sabiedrība pārāk saasināti uztver jebkuru preču/pakalpojumu piedāvājumu un uzreiz sāk vazāt šmuci pa visu apkārtni. Un vēl- ja jums ir savs privātais un uzņēmuma profils un jūsu pārraudzībā ir abi, tad nevajag dublēt. Cilvēki ir apķērīgi (lielākoties) un parasti viņiem pietiek ar vienu twītu.

Ceturtkārt- Vispirms kārtīgi apdomājiet un izsveriet par un pret, pirms metaties nevienam nezināmā un pēkšņi nez no kurienes palaistā akcijā, kas jums liek padot tālāk ziņu, lai piedalītos dažādu labumu saņemšanā (nesen figurēja Iphone, tad nāca makbuki un vēl kaut ko līdzīgu no šīs sērijas es saņēmu). Man jau liekas, ka šādu ķēdes vēstuļu bumu Latvija ir izslimojusi ar epastiem un tālāk kļūdas neatkārtos, bet kā izrādās, tad cilvēki joprojām tic, ka viņiem vērtīgas lietas iedos tāpat vien. Tic un kaitina savus twitter sekotājus ar ķēdes twītiem.

Piektkārt- Šis varētu attiekties vairāk uz blogāres darboņiem- vai tiešām par katra jauna raksta parādīšanās savā blogā ir jāpaziņo arī twitterī? Es saprotu, ka tā ir sava veida vairākblogošana, bet vai tad jāpaziņo par KATRU rakstu? Droši vien SEO un cita veida speci ar rādītājpirkstu baksta sev pie pieres un nemitīgi atkārto- domāt vajag! Skaidrs, ka nāk papildus cilvēciņi uz bogu skatīties, kas ir jauns, bet man mazliet tas traucē. Ja es redzu bloga jaunumu rss lasītājā, ieraugu to pašu vēl nekur.lv, apmeklēju blogu klātienē un vēl ieraugu twitterī…. Mazliet tā kā par daudz. Saprotu, katrs dara kā uzskata par pareizu, bet šī nu ir plaši novērojama parādība twitter vidē, kas man traucē. Varbūt nevajag TIK ļoti sasaistīt savu blogu ar savu twitteri? Varbūt to ļaut darīt citiem, kuri šādā veidā paslavētu/atzīmētu/izceltu konkrēto rakstu?

Gan jau vēl pēc mēneša lietošanas izkristalizēsies kāds punkts, ar kuru gribēsies papildināt šo sarakstu, bet šoreiz pietiks ar pieciem vērojumiem. Droši vien twitteristi ar bārdu, šādus savus novērojumus varētu sarakstīt uz pāris lapām un pie reizes manējos nolīdzināt līdz ar zemi, bet katram jau savs skatījums uz dzīvi twitterī.

Seko un tapsi izsekots.

Laikam izklausās kaut kas no Bībeles motīviem- sauc un tev atsauksies. Klauvē un tev taps atvērts. Seko un arī tev tiks sekots. Apmēram tā varētu papildināt svētos rakstus aktīvs twitter lietotājs, jo šāda aina ir novērojama twitterī- ja gribi savākt sev sekotājus, tad ir divi ceļi- raksti un tapsi pamanīts (hmm, atkal svēto rakstu stilā) vai aktīvi seko citiem. Abos variantos tevi pamanīs un būs iespēja uzrunāt daudzskaitlīgāku publiku.

Pēdējais variants ir ātrāks, jo cik nu novērots, tad parasti pēc jauna sekojamā pieplusošanas, arī viņš/a sāk sekot tev. Ne vienmēr, bet pārsvarā tā ir.

Lai piedod kāds, kurš ir pierakstījies man, bet kuram es vēl neesmu pierakstījies, vienkārši es vēl nezinu cik un kuram es sekošu, tāpēc man tas saraksts top lēni un lēni arī mainās. Pa šo laiku esmu pierakstījies tikai 90 twitterotājiem un man ir pierakstījušies nedaudz virs 70. Nezinu cik no manis ir atrakstījušies, bet es līdz šim esmu atvienojies tikai no diviem cilvēkiem- onkulis un Domburz. Pirmajam publicējās apšaubāma rakstura informācija (cik sapratu, tad pie vainas bija kāds ne pārāk veiksmīgs eksperiments. Pagaidīšu, kad pāries…. Te vietā būtu padoms- ja vēlaties eksperimentēt, tad izveidojiet otru kontu un testējiet ar to) un otrais nav tas cilvēks, kura informācijai es biju nolēmis sekot. Nezinu, varbūt es kļūdos, bet pēc rokraksta spriežot zem Domburz twittera konta nav Jānis Domburs.

Skaidri zinu, ka atvienošos vēl no vairākiem. Tāpat zinu, ka pievienošu vēl vairākus. Šobrīd gan nezinu uz kādu skaitli es apstāšos, jo neredzu jēgu sekot pāris tūkstošiem, lai tik tas cipars izskatītos iespaidīgāks. Informācija tad varētu nākt pārāk biezā slānī un līdz ar to uztveršana būs, maigi sakot, stipri neuztverama. Man jau liekas, ka 200 varētu būt griesti. Bet nu laiks rādīs.

Katrā ziņā pagaidām savu sekošanas vai nesekošanas izvēli es turpināšu balstīt uz katra individuāla profila apskati- caur vairākiem profiliem aplūkoju sānu malā novietotos sekotājus un apskatu viņa pēdējos twītus. Ja kopējā aina mani uzrunā, tad sekoju, ja nē- nesekoju.

Nobeigums.

Kā jau katram rakstam, arī šim derētu kāds neliels rezumē.
Mana necilā twitter lietotāja pieredze saka, ka, bez liekiem pušķojumiem, tas nav nekas vairāk kā egoistiska muldēšana, kurai ātri vien pa virsu saskrien citu, tāda pati muldēšana. Varbūt kāds pamanīs, varbūt pamanīs vairāki, bet varbūt npamanīs neviens.

Bet, neskatoties uz to, šo agregātu ir vērts apgūt un veidot savu sekojamo un sekotāju (žetons tam, kurš izdomās normālus latviskojumus šiem vārdiem) pulku. Nevajag baidīties par to, ka tūlīt tavam kontam saklups virsū reklāmu dāļātāji un liks sekot viņu sadomazohistiskajām mārketinga izdarībām. Nav tik traki, vismaz pagaidām. Vismaz pagaidām var tīri labi darboties- kam gribi, tam seko. Ja negribi, lai kāds seko tev, tad bloķē (biju pamanījis ka šur tur blogos bija žultspilni raksti par to, ka dažādi uzņēmumi ir izveidojuši savus twitter kontus (manuprāt, apsveicams solis) un kādam seko. Vismaz man šādi twitter profili nav manāmi un manu darbošanos tie neietekmē, lai arī man sekotājos ir vairāki šādi uzņēmumi). Tā rezultātā var teikt, ka pagaidām twitterī ir tīri mierīgi un nav jābaidās par to, ka tur notiek tikai un vienīgi savtīgas mārketinga izvirtības. Ja ir doma pamēģināt, tad droši reģistrējaties un izbaudiet, kamēr komercija (vismaz pie mums) šo rīku nav sagandējusi.