Tuvais ceļojums- Kupskalnu dabas parks

Jau kādu laiku atpakaļ, uz pašas Bigauņciema un Lapmežciema robežas ievēroju kādu norādi uz dabas taku. Tā kā bieži sanāk braukt šai vietai garām, tad nolēmām vienreiz piestāt un pašiem izstaigāt šo taku. Tā teikt- ir jāapzina sev apkārtnē esošie dabas jaukumi.

Takas sākums ir pie pašas Talsu šosejas pie augstākminēto ciemu robežas. Turpat ir neliela autostāvvieta.
Izskatījās, ka trāpījām uz takas labiekārtošanas darbiem, jo pats sākums bija diezgan nesakopts- uzbērta un rupji pielīdzināta grants. Arī norāde sākumā bija tikai uz pašu taku, bez nekādiem tālākiem paskaidrojumiem. It kā jau nekas, var staigāt arī bez informācijas un tāpat vērot dabu.

Pārdesmit metru tālāk jau sākās dēļu celiņš, kas virzījās gar pašu Siliņupi, kuru parastam vērotājam īsti negribētos dēvēt par upi- diezgan aizaugusi un sadzīves atkritumiem piemēslota slapja vieta. Lai gan vienai pīļu ģimenei tur patika.

Pati taka ir ļoti īsa- lēnā gaitā 10-15 min un jau esat nokļuvuši uz tiltiņa, kas ir pēdējais dēļotais posms. Tālāk ir pludmale un jūra.
Tuvojoties jūrai dzirdējām mūziku- minējām, ka notiek kāda balle vai talka mūzikas pavadījumā, bet iznākot pludmalē, redzējām kāzas – jaunais pāris ar viesiem un visu mācītāju pludmalē aizvadīja kāzu oficiālo daļu. Ārzemju filmās redzētie elementi ienāk arī mūsu dzīvē.

Turpat netālu kāzu ceremoniju bija atlidojušas vērot bariņš purva tilbītes, kuras lidinājās/pastaigājās ap veciem koka balstiem, kuri agrāk laikam bija daļa no mola.

Pirms mola bija bariņš palielu akmeņu, kuri laikam iezīmēja dabas takas beigas. Vismaz nekādas citas norādes nebija redzamas.

Tālāk var baudīt nesteidzīgu pastaigu gar jūru vai griezties apkārt un pa to pašu taku doties atpakaļ.
Lai arī taka ir maza un jauna (ja nemaldos), tai tomēr vēl ir daudz trūkumu- informācijas stends saplēsts, trūkst atkritumu urnu, ūdenī mētājas pudeles. Prasās nedaudz sakopt, ja jau tas ir dabas parks.