Tolete.
Nezinu pat ar ko sākt. It kā ”netiesā un tu netapsi tiesāts”. It kā pats neesmu paraugs (ne tuvu). Bet! Bet tā riebīgā vilšanās sajūta, kad tu vilies cilvēkā. Vilies tikai dēļ viena vārda- tolete. Tu lasi viņa blogu, lasi viņa rakstus, lasi viņa bildes. Viss it kā ir labi. Ir kāds priekšstats izveidojies par viņu. Pat visnotaļ pozitīvs. Un tas viss saplok kā vakarā uzfrišināts dūnu spilvens pēc murgainas nakts. Nezinu vai žēloties, dusmoties vai vienkārši ignorēt. It kā jau te nav latviešu valodas diktāts. Un nav stingru rāmju, tikvien, cik pats sev esi uzlicis. Bet tomēr! Ja pieaudzis cilvēks raksta ”tolete”, ”izstaba” vai ”biblotēka”, man iekšās kaut kas nomirst pret viņu. Pārējie vārdi, pieturzīmes un stils, man ir vienaldzīgi (gandrīz), bet šie trīs vārdi kaut kā sit.
It sevišķi ”tolete”. It sevišķi. Tā vien liekas, ka šādi rakstītu vārdu jāizrunā ar tādu pašu ”o” kā ”koncerts”, ” fagots” vai ”tops”. Un liekas, ka arī sadzīvē ”tualete” nepareizi rakstošie nepareizi arī izrunā. Bet tas laikam nelec acīs tik ļoti kā rakstīts vārds.
Kaut kā līdzīgi, jā
“…pret savu tautasdziesmu var tikai savējie…” Protams, drukas kļūdas gadās vienmēr, bet lāgiem reāli besī (besī- cik latviski!) tā klajā nevērība pret savu valodu. Drūmākais, ka tādam cilvēkam dzelžaini liekas, ka viss taču ir kārtībā. Ir sajūta, ka daudziem pareiza valoda vairs nav pat necieņas vērta, to var vienkārši ignorēt. Un naidīgie komentāri, ja kāds papūlējies aizrādīt par pareizrakstību- “te nav latviešu valodas stunda”. Veikalā arī nav matemātikas stunda- vai tur jūs maksājat kā pagadās?
Viņi visur maksā tikai ar karti, lai nav jāskaita :D
A es vakar Molā lasīju uzrakstu pie avārijas izejas: “Par nepamatotu blombes noraušanu sods Ls 20″…
Tas laikam papildus drošībai- neviens nezina, kas ir blombe un aiz bailēm neko neraus (un ja nu pēkšņi norauju blombi?) :)
Vienā veikalā bija cenu zīme- Pustdienu bulciņa. Es teicu, lai dod man vienu tukšo dienu bulciņu- nesaprata…
jā, redzot, ka sarakstes partneris nemāk pareizi uzrakstīts tādus ārkārtīgi sarežģītus vārdus kā bendzīns, tā pat, tik pat, pus diena utt., utjpr., domas par viņu mainās dikti.
bet pats interesantākais seko kad tu viņam aizrādi :) tad nākas uzklausīt “kam vajag tas sapratīs”, “tu pats nemāki komatus salikt”, “es simts gadu ircā-šmircā tā rakstu” u.c. pērles. :)
viss augstāk minētais un pēdējā laikā novērojama slimība, kas mani īpaši kaitina ir “tur brauc 21-ais autobuss”, “dzīvoju 3-jā stāvā”, “teātris sāksies 18-os”. Tagad tā māca skolā?
Sekoju meitas mācībām un varu apgalvot- skolā šādi nemāca. Te vaina jāmeklē citur.
Bet varbūt cilvēkam ir viegla disleksija? Jociņš, protams:) Es gan pati laižu kā pa kalniem šajā lauciņā, bet nu “tolete” man arī griež ausī. To gan nekad neizmantotu par pamatu draudzības pārtraukšanai, bet tas jau katram savādāk. Ja man kāds atteiktos smagi spiedošā brīdī aizlienēt “toletes” papīru, tad gan būtu savādāks iznākums…
Pērle bija vienā ceļojumu aprakstā Draugos: “…satikām cilvēku, kas zināja, kad te tuvumā ir salas…” Komati tur arī droši vien nebija salikti- to jau vairs tā neatceros. Uzrakstīju komentārā, ka interesanti uzzināt par peldošo salu esamību. Saņēmu neizpratnes pilnu atjautjāumu- kas par peldošām salām? :) Nemaz jau nepieminēsim “30 grādu aukstu temperatūru vasarā”… Galvenais, ka rakstītājam šķiet, ka viss ir pilnīgā kārtībā- nav pat nojausmas, ka tā ir kļūda.
Starp citu, Runci, vai pamanīji, ka šis ieblogojums pieminēts Delfu komentāros pie raksta par Latvijas raganas dalību Ekstrasensu cīņās-15?
Nu re- pašam kļūda- “atjautājumu”
Pag, šis mans raksts ir Delfu komentāros pie raganām? Emm,… kāpēc?
Kāpēc- to Tu Haosam paprasi. Vai varbūt Haoam- jo viņš raksta ar vienu “s”. Tipa- “Līdzīgi kā baltārunča riebumam pret “toleti”, 23 g.v. ekstrasensa dzīvošana pie mammas un ar mīļoto kaķīti nosit ticību ekstrasensorajām spējām kā tādām, nerunājot par visu pārējo…”
:)
Es jau vakar, ziņkārības dzīts, ielīdu un sameklēju. Īsti nesapratu mana raksta pieminēšanu- bez aktīvas saites, citiem tas bija vēl mazāk saprotams kā man :)
Tas laikam bija domāts slepenajam Runča Pazinēju klubiņam. Bet sakarību, toč, neuztvēru.
Tādas kļūdas arī man neiet pie sirds, kas elementārus latviešu vārdus nemāk rastīt (nesen redzēju, ka “nav” vietā daudzi vēl raksta “nau”, reāli kaitina). Bet kā ir ar valodas dialekta īpatnībām. It kā cenšos arī blogā rakstīt pareizi, bet bieži iespraucas mans ventiš akcents, kur gribas saīsināt, apraut, noraut :D
Un tad saņēmu aizrādījumu, kā es šitā rakstot utt. Bija sitiens man pamatīgs. Un tagad nesaprotu, cik tad man tomēr parādīt, to ventiņ loksn iekš blōg, un uzskatīt, ka viss ir štokos, vai tomēr citiem tas i` kaitinoš, ka vaig tomēr sekot pareizai rakstībai?
Anonymous i` es
Nu re, jau vārds “vaig” jau iespraucās no mana novada dialekta :D
Kā sak ventiš, es iet, tu iet, viš iet, vīņ iet :)) īss un konkrēt.
Var jau arī pa ventiņ rakstīt :) Piemēram, Ilze (Naktineica.lv) savā blogā raksta (arī) latgaliešu valodā.
Dialektiem nav ne vainas. Ja pareizi ir “viš iet”, Tu tak neraksti “viš jiet”. Un savs bišķis žargona arī, manuprāt, reizēm ir vietā. Bet tā totālā nevērība pret valodu ar domu, ka pareizi runāt nemaz nav svarīgi… Errrrr…
Vissvairāk man riebjās kad raksta šādi.
Kurš ir tas vainīgais blogeris?
Lai tas šoreiz paliek neatbildēts (nav jau arī tik būtiski).
Aizdomājos par “toletēm” un citām smacīgām vietām, mēģināju atsvaidzināt savā atmiņā visus daiļos kaitinošos vārdus, ņēmu palīgā gugli un uzdūros jaukai tabuliņai, kura noteikti patiks visiem “toletes” pretiniekiem: https://exs.lv/read/izplatitakas-latviesu-valodas-lietojuma-kludas
Es rakstu “tolete” :(
Bet varbūt problēma ir lasīšanā nevis rakstīšanā, jo tas “o” kas ir vārdos skola/šņores ir krietni ‘latviskāks’ par to no foto/kino. Reāli neesmu dzirdējis nekad tādu labi izšķiramu “ua” izrunāšanu šajā vārdā, un vienmēr dzirdu tolete. Un tad priekš kam man rakstīt “ua”, ja es neredzu tam atspogoļujumu reālajā dzīvē? Jums varbūt no tā labāks miegs, bet man – sirdsapziņas pārmetumi. :(
Bet Tu pamēģini rakstīt un izrunāt ar to ”ua”, kazi, varbūt iepatīkas :)
P.S.
Nez, es kaut kā dzirdu to ”ua”. Un ne tikai no krieviski runājošiem- viņiem tas ”ua” izteiktāks.
“Tu-a-lete”- lete, pie kuras tu stāvi, bet pārdevēja nav.
Njā, ja padomā par vārda francisko izcelsmi- “toilette”… bet tad to i arī vajag.
Es bērnībā nemācēju sadzirdēt un izrunāt plato e un teicu “bārni”, “zāni”. Labi, ka līdz rakstītmācīšanās laikam iemācījos, citādi diez kā būtu.
Bet ja vadās tīri pēc dzirdes, tad “izira vīle, nu mans halāc ir beikc”.
Re, nupat atradu Assā: Policijas šefs kļūdijās rakstībā un izdeva pavēli par labāko policistu kremēšanu