Pārbaudi savas zināšanas par latviešu valodas terminiem. Izpildi testu Latviešu valodas termini., spied ''Pabeigt'' un aplūko savu rezultātu. Dalies ar rezultātu sociālajos tīklos un salīdzini savu rezultātu ar pārējiem.

1. Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs brīvs izelpojamā gaisa plūdums.
2. Noteiktā secībā sakārtots zīmju (parasti burtu) kopums valodā.
3. Teikuma virsloceklis, kas formas ziņā ir saistīts ar teikuma priekšmetu savstarpēja atkarīguma attieksmēs un kopā ar to veido teikuma gramatisko centru.
4. Pieturzīme, ko parasti lieto, lai atdalītu vienlīdzīgus teikuma locekļus, atkārtotus vārdus, salikta teikuma daļas u.tml. vai izdalītu savrupinātus teikuma locekļus, iespraudumus, paskaidrojošu vārdu grupas, uzrunu, izsauksmes vārdus u.c.
5. Rakstzīme, ko lieto burta vai burtkopas izlaiduma vai atmetuma apzīmēšanai.
6. Vārda vai vārdformas galvenā daļa, kas ietver leksisko nozīmi.
7. Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko mazu vai mazāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
8. Noteiktā apvidū izplatīts vārds, ko šim apvidum raksturīgas savdabīgas parādības apzīmēšanai dažkārt mēdz izmantot arī literārajā valodā un zinātniska termina funkcijā.
9. Afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes.
10. Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta samērā patstāvīga teksta satura daļa.
11. Pozitīvas nozīmes vārda, vārdu savienojuma, teikuma lietojums negatīvā nozīmē, lai izteiktu izsmieklu.
12. Stilistiska figūra, vārdspēle, kas balstīta uz viena vārda dažādām nozīmēm vai dažādu vārdu vienādu vai līdzīgu skanējumu.
13. Vārdšķira, kas izsaka darbību vai stāvokli un kam ir personas, laika, izteiksmes, veida un kārtas gramatiskā kategorija.
14. Visu latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un sīkiespieddarbu kopums neatkarīgi no izdošanas vietas.
15. Grafikas zīme valodas skaņas vai skaņu kopas apzīmēšanai rakstos.
16. Pieturzīme, ko lieto, lai parādītu atsevišķu vārdu, vārdkopu vai teikuma daļu, arī veselu teikumu un pat rindkopu izlaidumu citātos.
17. Uzrunas locījums.
18. Viens no diviem vai vairākiem vienādi izrunājamiem un rakstāmiem vienas valodas vārdiem, ar atšķirīgu, savstarpēji nesaistītu nozīmi.
19. Valodas vai dialekta izrunas īpatnības, kas saglabājas, runājot citā valodā vai dialektā.
20. Noteikta grafiska zīme teksta gramatiskā, jēdzieniskā vai intonatīvā dalījuma atspoguļošanai rakstos, kā arī kādas teksta vienības izcelšanai, iezīmēšanai u.tml.