bilde

Šāds secinājums radās, kad pēdējā laikā pamanīju diezgan izteiktus gājienus no televīziju kompāniju puses izvilkt ar vienkāršām (gribētu jau teikt- ne pārāk godīgām) metodēm naudu no skatītājiem. Neesmu baigi centīgs tēvē skatītājs, bet tā kā esmu uzrāvies jau vismaz uz diviem šādiem biznesa plāniem, tad tīri nevilšus rodas aizdomas, ka tiek lāpīts kompāniju budžeta caurums.

Pirmais gadījums ir pa TV5- no rītiem tur agrāk rādīja multenes, kuras pirms skolas labprāt skatījās mana meita. Tagad multeņu laiks tur ir apgriezts un tālāk drillē dažādu mantību izsoli. Nosūti savu cenu un tad tu uzvarēsi un iegūsi savā īpašumā 3 tonnas ogles. Vai ledusskapi vai ko tamlīdzīgi. Protams, par īsziņu sūtīšanu tiks atrēķināti Ls1,5 (tik neievēroju vai ar vai bez PVN). Princips skaidrs- kurš nosolījis vairāk, tas arī saņem. Tikai, kā tas tiek uzraudzīts un kontrolēts, tas gan nav skaidrs. Var jau būt, ka es izklausos aizdomīgs, bet te vairāk izskatās pēc parastas krāpniecības- sūtiet īsziņas un mēs tālāko gaitu piekoriģēsim.

Ja vēl augstākminēto telekompāniju varētu neņemt par pilnu (vismaz man tā nekad nav asociējusies ar ko nopietnu), tad otras televīzijas piekoptā naudas izvilkšanas politika man likās, maigi sakot, nepieņemama. LTV7 (Latvijas televīzija, sabiedriskā televīzija, kultūra, morāle…) raidījums ‘’Lielais jautājums’’ (ceru, ka nesajaucu), kur viņpus ekrānam stāv tante un aicina zvanīt (maksas zvans) un nosaukt ekrāna stūrī esošo vārdu, kurš it kā ir apslēpts. ‘’It kā’’, jo vārds ir vienkāršs, tam ir atklāti pirmais un pēdējas burts un tante visu laiku skaidro, kas tur varētu būt. Trāpījos uz vienu raidījumu, kur jāatmin vārds ‘’KĀ-TS’’ (palicis neatminēts vidējais burts). Tante pa tam laikam centīgi aģitē zvanīt un skaidro, ka šis priekšmets ir domāts sportam, konkrētāk- vieglatlētikai un ar to palīdzību atsperas, lai augstāk lektu…. Tad kādu minūti stāv un skatās kamerā un tad atkal atkārto to pašu sakāmo tikai ar citādu vārdu izkārtojumu. Un tā vairākas reizes. Protams, var jau neskatīties šādu te ‘’aizraujošu’’ raidījumu, bet ir jautri pavērot kā tante cenšas gan uzturēt dežūrsmaidiņu, gan ik pa laikam palaist savu sakāmo. Pārējā laikā ēterā ir uz tevi skatoša tante un tikšķoša skaņa… Un droši vien cilvēki pa to laiku mēģina ar savu zvanu izlauzties ēterā, lai tiktu pie kārotā laimesta, bet… nekā. Tā arī neviens neizlaužas līdz tam cipariņam, kurš ik pa laikam pieaug lielāks un vairāk atgādina burkānu, kas ir piekārts kārts galā, lai ēzelītis raitāk kustētos uz priekšu- katrs zvans palielina ēzelītim cerības, ka tūlīt, tūlīt burkāns tiks aizsniegts un apēsts…. un ēzelītim burkāns šķiet aizvien aizsniedzamāks un garšīgāks….un ēzelītis tik rikšo tālāk…pakaļ savam burkānam.

Laikam jau neko diži jaunu un interesantu nenoburkšķēju, tik piefiksēju seno patiesību- kāds pelna un kāds apmaksā šo peļņu.