tautasterps.jpg

Uzreiz sākšu ar jautājumu- Kā jums patīk mūsu bijušās prezidentes, Vairas Vīķes Freibergas tautastērps? Es varu atzīties, ka ne tuvu nepatīk. Jā, ir apsveicama viņas vēlme tautastērpā iziet kādā svarīgā pasākumā, tā parādot savu latvisko piederību. Viss skaisti, jauki un brīnišķīgi, bet ja tā mazliet kritiski paskatās uz bijušās prezidentes tautastērpu, tad nemaz tik jauki viss neizskatās. Atzīšos, es neesmu tautastērpu pazinējs, bet man īsti nelīmējas kopā Freibergas kundzes tautastērpa stils un valkāšana. Var jau būt, ka es šeit kaut kur (daudz kur) aizšaušu greizi, tāpēc priecāšos, ja kāds tautiski izglītotāks saliks visu pa pareizajiem plauktiņiem.

Pēdējās bildes, kur Freibergas kundze ir redzama tautastērpā pamanīju apollo.lv. Aizņēmos no viņiem bildes, lai visi kopā varam apskatīties, kas man nepatīk (laikam izklausos pēc veca īgņas?):

tautasterps2.jpg

Pirmā acu uzmetienā varētu spriest, ka prezidente par savu ir izvēlējusies Nīcas novada tautastērpu. Vismaz villaine un brunči uz to norāda., bet labāk sāksim no augšas:

Galvassega– Vainagi ir neprecēto meitu galvas rota, bet precēto sievu- dažāda sējuma galvas auti, lakati un visdažādākās formas un rotājuma aubes. Eksprezidentei galvā var redzēt cepuri, kas raksturīga Bārtas novadam (baltas linaudekla vainagveida cepures ar segtu dibenu un grezni izšūtu, atlocītu, stāvu malu).

Tepat varētu pieminēt, ka sievām matu sakārtojums ir jābūt tādam, lai tie būtu pilnībā nosegti zem galvassegas. Meitas savus matus pin bizēs, bet ne sievām, ne meitām galvassega nav jāliek tā, ka uz pieres paliek čolka (ēmm, kā to matu kušķi sauc latviski?). Freibergas kundzes ‘’stils’’ vairāk atgādina padomju laika milici vai armijnieku, kuri savas naģenes pretēji visiem fizikas likumiem spēja noturēt bezmaz vertikāli uz paša pakauša.

Krekls– te laikam viss ir kārtībā (būtu grūti aizšaut garām).

Villaine– Kā jau iepriekš minēju- izskatās, ka villaine ir no Nīcas novada tautastērpa smuki sasprausta ar saktu čupu. Lai gan te būtu interesanti uzklausīt kādu zinošāku cilvēku par villainē izmantotajām krāsām (Bārtas novadam ir līdzīgas villaines ar Nīcas novadu- neliela atšķirība ir krāsās) varbūt, ka arī villaine ir no Bārtas novada.

Ņieburs– it kā ir no Nīcas novada, bet šaubos, ka pār šādu tumšu ņieburu jāvelk pāri villaine (vizuāli nelīmējas kopā). Grāmatā izlasīju, ka: ‘’ [ņieburu] šuj no rakstaina linu audekla ar nelieliem muduriem sānos. Izšuj ar melniem vai tumši ziliem grodiem vilnas vai linu diegiem’’. Tātad- prasītos gaišs, linu ņieburs.

Un krekla aizdarei ar prasījās maza saktiņa, nevis kareklīši no dzintara. Vai vispār pie tautastērpiem dzintars tiek likts klāt?

Brunči– laikam jau pilnībā atbilst aprakstam par Nīcas novada brunčiem- tie ir košā dzeltenīgi sarkanā krāsā ar svītrās ieaustiem rakstiem. Arī brunču garums atbilst ‘’standartam’’ – neatkarīgi no valkātājas vecuma, brunču garumam jābūt līdz ar potīti vai nedaudz virs tās. Dienvidkurzemē valkāti nedaudz īsāki brunči nekā citos novados.

Kurpes un zeķes– pirmās melnas otrās baltas, tad jau laikam viss ir kārtībā.

Nu ko, vecais īgņa savus tautiskā stilista pienākumus ir veicis un varu mierīgi sagaidīt, kad kāds zinošāks cilvēks visu šo manu sadrukāto vezumu apgāzīs kā mazs cinītis.

Varu pateikt, ka informāciju smēlos no bagātīgajām interneta dzīlēm un Marutas Grasmanes grāmatas par latviešu tautastērpiem.