Tas velns ir tik melns kā viņu mālē jeb pmlp izaicinājums.
Jau kādu laiku valstī norisinās akcija ''Dabū pasi'' un līdz šim es centos to mierīgi pārlaist ar cerību, ka kādudien šis viss noplaks un es tikšu pie sava dokumenta bez īpaša stresa un rindstāves. Bet ''šis viss'' neplok ne sitams. Toties dokumentu derīguma termiņš nāk ar joni. Un ne tikai…
Kā noprivatizēt bērnu, jeb gājiens pēc pases.
Tā kā bērnam šovasar ir paredzēts izbraukums ārpus valsts, tad skaidra lieta, ka vajag uztaisīt pasi. Jau otro. Pirmā bija pirms kādiem desmit gadiem un derīguma termiņš beidzies (tāpat jau tas bēbis pases fotogrāfijā vairs nav tas padsmitnieks, kas ir tagad). Pazvanīju uz PMLP un apjautājos par līdzi ņemamām lietām:…
Atvadas no kapusvētkiem, jeb kā kļuvu par orgānu donoru.
Sen jau sevī esmu briedinājis domu, ka pēc nāves tārpus nebarošu un radiniekus ar mana kapu kopšanu neapgrūtināšu- mierīgi sadedzina un pelnus izkaisa kaut kur. Ja uznāks vēlme noformulēt šo manu apņemšanos plašāk, tad kaut kad izlikšu to bloga ieraksta veidā. Tagad īsi par orgānu donora kļūšanu. Īstenībā, te pat…
PMLP, jeb atpalikusī valsts iestāde
Dažas nedēļas atpakaļ iesniedzām dokumentus Jūrmalas nodaļas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (ceru, ka pareizi nosaucu pasu devējus), lai pirmsskolas vecuma bērnam uztaisītu pasi. Nekas jau īpašs- diezgan daudzi šādam procesam ir gājuši cauri. Nezinu kā pērējiem gāja, bet mums bija mazs, nepatīkams starpgadījums. Laicīgi pasūtinot pasi, saņemam kvīti par…