Turpinot vākt un eksperimentēt ar vietējām melnajām tējām nonācu pie otrās tējas- šoreiz fermentētas ābeļu lapas. Īstenībā jau nekas dižs nav ko rakstīt (jo vairāk tāpēc, ka neliels ievads ar ābeļlapām bija uzrakstīts)- vairāk vai mazāk tas pats, kas pirmajā receptē ar ugunspuķi. Ābeļu lapas izklāj apžāvēties uz vienu diennakti,…
turpināt lasīt »