Stāvot pie direktores kabineta…
Šodien sabiju savā vecajā skolā. Šoreiz jau kā vecāks stāvēju pie direktores kabineta durvīm un gaidīju direktori. Tikmēr, turpat blakus, bija ar projektora palīdzību palaista kāda nebūt skolas vēstures fotogrāfiju slaidrāde. Cita starpā bija daudz bildes no vecajiem izlaidumiem. Nezinu, kas tur bija par gadskaitļiem, bet varētu būt 70.-80. un agrie 90.gadi.
Un, lai arī cik tās bildes miglainas vai pusmiglainas, tomēr pamanāma viena laba tradīcija, kas mūsdienās, diemžēl, ir zudusi- visi zēni uzvalkos un šlipsēs. Visas meitenes baltās blūzēs un baltos/melnos svārkos. Klasiski zolīdi.
Laikam izklausos pēc veca opja, bet, skatoties uz to, kas tagad ir skolu (un bieži arī augstskolu) beidzēju mugurās, gribas teikt- šo tradīciju derētu atgriezt atpakaļ.
Tieši tādas pat domas man ienāca prātā, skatoties dēla pirmās skolas dienas klases foto. Lai gan ne tik strikti kā savulaik – viss vienāds, tomēr meitenes bija tērpušās melni baltā kombinācijā un arī puiši – visiem balti krekli. Kopumā bildē valda tāds feins svinīgums!
Nē, Uldi, pēc veca opja vis neizklausies! Ja godīgi, tad es būtu tikai par to, lai vismaz skolās kaut kādus formas tērpus un normatīvus ieviestu. Patika, piemēram, kā agrāk, kad pirmajās klasēs mācījos – bija uz skolu uzvalkā jādodas. Ja tāda nebija, dzina uz mājām atpakaļ. Lūk, tā bija disciplīna.
Man skolas formas nekādas pozitīvās atmiņas neizraisa. Laikam tāpēc esmu pret obligāto skolas formu. Manuprāt, tas nav vajadzīgs.
Te laikam vairāk audzināšanas jautājums no skolas un vecāku puses- ja tiks nemitīgi uzsvērts svinīguma nozīmīgums un apslāpēta vēlme vecākiem un bērniem pārspīlēt, tad arī izlaidumi būs nedaudz skatāmāki.
vienkārši ir vajadzīga apģērba mācība un visa psiholoģija kas to veido jo tāpat kā par citām elemetārām lietām cilvēki neko nezin un ir pilni mītu- viena no tām ir iedoma par formām. viņi vienkārši nesaprot visu kas ar to saistās un no kurienes rodas šādas idejas. pusaudžiem vajag ļaut ģērbties traki, iemācīt kā ar apģerbu izpaust savu radošumu. tai pašā laikā jāiemāca tūktoš citi ģerbšanās veidi un kāda katram nozīme un nolūks. tad ģērbšanās būs viens no dzīves skaistumiem un nevis kārtējā maldu zona