Gan jau tie, kuri, vairāk vai mazāk, ikdienā pārvietojas ar auto būs pamanījuši, nezinu vai interesantu, nezinu vai savdabīgu, bet vienu auto parādību- automašīnu vēlmi pirms regulējama krustojuma sabīdīties tur, kur ir mazāk priekšā stāvētāju. Nu ja gadās, ka priekšā kāda josla ir brīva, tad nu tur bezmaz ir pienākums iebraukt. Un nav svarīgi, ja tā ir kreisā josla, bet tev jau nākamajā krustojumā ir jāgriežas pa labi. Tik un tā. Jābūt pirmrindniekam. Vai vismaz pēc iespējas tuvāk pirmrindniekam.

Nevaru un nemaz negribu šo attiecināt uz visiem autovadītājiem, bet savi 90% noteikti nestāsies tev aiz muguras, ja ir vismaz divas joslas un blakus josla ir brīva. Es vēl saprastu īpaši steidzīgos, kas pie nenodzisuša sarkanā jau drudžaini spaida pedāli un rausta kloķi. Vai arī jaudīgo automašīnu līzingu maksātājus, jo neba jau viņi sūri grūti strādā, lai lēnu garu brauktu kā visi.
Mana pieredze (un nešaubos, ka citiem ir līdzīgi) rāda, ka atrodoties labajā joslā pie luksofora un gaidot zaļo signālu, blakus esošo joslu labprāt aizņem arī nemotoru kabluki, vecas mazdas, busiņi… īsāk sakot gandrīz visi, kuri uzskata, ka ir zem viņu goda atrasties kādam aiz muguras. Tas nekas, ka pie zaļās gaismas pietrūkst jaudas pienācīgi ātrai uzsākšanai un aizmugurē esošie tad nu pukojas un veic apdzīšanu pa labo pusi.

Nav runa, ja labo joslu aizņēmis kāds lielgabarītains auto, tad ir skaidra bilde, ka tu ar savu mazo autiņu ātrāk izkustēsies un ātrāk aizbrauksi. Bet visādi citādi…. nezinu, man tas liekas neizprotami. Ja vēl zināms, ka priekšējais ir nedrošs braucējs (ripinātājs, pārāk lēni brauc, neiekļaujas plūsmā, runā pa tālruni, skatās kartē utt), tad, protams, ātrāk apdzīt un ātrāk aizmirst. Bet visādi citādi- kas kaiš mierīgai auto kolonnai? Var taču pie krustojuma nostāties aizmugurē. Un visiem kopā draudzīgi braukt līdz nākamajam krustojumam.

Bet dzīvē viss ir savādāk…

Ja pie krustojuma priekšā ir divas automašīnas kreisajā joslā, bet labajā ir 4, tad steigšus tiek veikts manevrs, lai būtu kā trešais kreisajā joslā, un nevis piektais labajā. Vēl tik nav skaidrs vai izvērtējot priekšā esošo automašīnu skaitu joslās, tiek ņemta vērā arī to jauda, vecums un tehniskais stāvoklis, kas, nenoliedzami, arī ietekmē to spēju savlaicīgi uzsākt un turēt braukšanas ritmu.

Skaidrs, ka nevajag pārspīlēt un visiem tagad braukt tikai pa labo joslu. Ne to likums paģērē, ne dzīve to liek. Bet tomēr- vajag ievērot kaut kādu loģisku samērīguma principu. Ja īsti labi nevari uzsākt vai nevari ciest, ka tevi apdzen pa labo pusi, vai drīz būs jāgriežas pa labi, vai ka kāds spiežas tuvu pēcpusei, tad taču var mierīgi braukt pa labo joslu. Tas taču godam kanti nerīvē (un bieži vien tā ir arī ātrāka josla)! Un ne pašam stress, ne sašam.