Šodien beidzot izdarīju to, kas man bija jādara jau labu laika sprīdi atpakaļ- atjaunoju savu medicīnisko uzziņu (vai tagad to sauc par izziņu?) vadītāja apliecībai.
Jo visādi citādi mani varēja paņemt pa smago- nav medicīniskais papīrs, tātad- brauc bez tiesībām. Āmen.

Protams, vēl jau var atkratīties pie ceļu policijas ekipāžas ar to, ka mēģini tēlot beigtu ledusskapi un acis nemirkšķinot stāsti- u meņa vsjo porajdki. Eto moj krustdels… vsjo porajdki. Jo ceļu policija jau nevar sodīt tevi par to, ko nevar pierādīt.
Proti, saki, ka medizziņa ir veikta un sliktā, ļaunā med iestāde to nav ielikusi lielajā datorā. Likums jau nepaģēr tev vadāt līdzi pierādāmu faktu, ka esi medicīniski derīgs vadīt automašīnu (starp citu- man nemaz neiedeva kādu taustāmu pierādījumu).

Lai vai kā, līdz šim policisti to man nav prasījuši un stāstīt stāstus man nevajadzēja. Bet pieļauju domu, ka agri vai vēlu tas sāksies. Nesen jau Zivtiņš uztaisīja nelielu paniku, sakot, ka nu tik darīs, nu tik būs. Tā pa lielam nekas dižs nesekoja. Vai nu vēl briest vai atmeta ar roku.

Tad lūk- šodien pussutnda (no kuras 90% sēdēju rindā) sabūšana med iestādē man izmaksāja Ls17,00. Un tas ir tikai atbildot uz dažiem nenozīmīgiem jautājumiem (dzēris brauci? narkotikas lieto? epilepsija? bla? bla? bla?) – nē, nē, nē, nē, nē… nu tad aizej pārbaudi acis (2min un vēl 4 Ls pa dupsen).

Štrunts pa naudu (uz 10 gadiem tas ir pupu mizas), bet tā īsti neizprotu tā jēdzīgumu. Skaidrs, trakos un aklos pie stūres laist nevajadzētu, bet vai vērts veselem (nosacīti) cilvēkam likt domāt par medicīnisko izziņu? Nevarētu pietikt ar ģimenes ārsta rekomendācijām?