Man ar ceļu policiju ir bijusi gaužām maza saskare un pagaidām viss ir beidzies ļoti labi- attieksme pieklājīga un aizkavējuši ar visādām kasīšanām arī nav.
Neko sliktu par viņiem negribu teikt, bet šodien sanāca neliela pārdoma…

Braucu es savās ikdienišķajās gaitās un redzu priekšā ceļmalā nelielu rosību- ir nostādītas pāris automašīnas un ap tām rosās policisti. Ierauga mani un parāda ar savu zizli, ka mani ar noliks malā. Nostājos, noslēdzu klusāk mūziku, atveru logu un klātpienākušais policists man palūdz dokumentus.

Man jau iepriekš šādas situācijas nekad nav patikušas- bez iemesla stādina un lieki (manuprāt) kavē mani (un paši sevi). Saprotu, ka šādi viņi mēģina filtrēt un noķert kādu ļauno bez dokumentiem vai ar promilēm (radars netika šoreiz darbināts), bet vienalga nepatīk.
Uz policista lūguma par dokumentu uzrādīšanu tālākais dialogs izvērsās aptuveni šāds:

Es: drīkst jautāt- kādā sakarā es tiku apturēts?
Policists: dokumentu pārbaude.
Es: Ja es pareizi saprotu, tad policija bez iemesla nedrīkst mani apturēt un aizkavēt. Jābūt kādam iemeslam.
Policists: Mēs pārbaudīsim vai ir dokumenti, vai neesat dzēris vai mašīna ir apdrošināta…
Es: Jā, bet jūs mani aizkavējat bez acīmredzama iemesla.
Policists: Es esmu policists un mums ir tiesības…
Šajā mirklī es sapratu, ka bezcerīgs pasākums- frāze ”mums ir tiesības” nozīmē, ka ”iemesls” ir atrasts un es varu iet kārties ar savam tiesībām.
Es: Labi, bet vispirms, lūdzu, uzrādiet savu apliecību.
Policists: Labi, tūlīt.

Te viņš paziņoja par rāciju kādam tur komutatoram, lai pārbauda tādu un tādu numuru, vai šim (pirms manis nostādinātam šoferim) ir apdrošināta mašīna. To pašu viņš jau darīja pirms runāja ar mani.
Pēc tam policists uzrādīja savu apliecību (Bija makā/vākos un no rokām ārā nelaida. Nez vai uz manu pieprasījumu iedotu man apliecību rokā?).
Es iedevu viņam tehnisko pasi un vadītāja apliecību un tālāk sekoja parastais reids uz priekšējā stikla labo malu, lai apskatītu tehniskās apskates uzlīmi.
Tad sekoja nākamais jautājums:

Policists: vai mašīna jums ir apdrošināta?
Es: Protams!
Policists: Vai ir polise?

Es ar atvieglojumu atcerējos to, ka pēc OCTA pirkuma internetā izdrukāju savu polisi un ieliku mašīnas bardačokā. Uzrādīju to policistam un viņš ar ”Paldies, laimīgu ceļu” atdeva man visus papīrus.
Pēc tam vēlreiz pievērsās savai rācijai un turpināja jautāt par iepriekš apstādināto autiņu- vai šim ir apdrošināta mašīna vai nē.

It kā jau tā aizkavēšana neievilkās vairāk par divām minūtēm, bet vienalga ne pārāk taisnīgi sanāk- viņam ir tiesības apturēt un izmeklēt, bet man nav tiesību brīvi pārvietoties. Biju kādu laiku atpakaļ lasījis, ka policisti drīkst apturēt tikai tad, ja ir kāds rīkojums vai ir acīmredzams iemesls. Un ‘dokumentu pārbaude’ nepavisam neesot tāds iemesls. Varbūt es ne tā izlasīju un ne tā sapratu un varbūt viss jau sen ir mainījies.

Katrā ziņā kašķis nav un dusmīgs neesmu, jo saruna bija pieklājīga un man viss bija kārtībā.

Tikai te ir viens ”bet”- Kas būtu tad, ja man nebūtu izdrukāta apdrošināšanas polise? Pirms manis apturētais jau kādu laiku stāvēja un viņam mēģināja noskaidrot vai viņš ir apdrošinājis savu auto vai nē. Un es aizbraucu, bet viņš palika… Cik ilgi viņu tur nomarinēja es nezinu, bet divas lietas ir skaidras- prasīt ceļu policistam par savas apturēšanas iemeslu nav vērts (viņiem ir tiesības) un izdrukājiet un noliekat autiņā savu OCTA (ietaupīsiet nervus un minūtes).