attēls no interneta

Tviterī es sabiju vairāk kā 15 gadus un sarakstīju vairāk kā 22 tūkstošus tvītus. Sākumā es šo soctīklu īsti nesapratu, bet pēc tam iepazinu un varētu pat teikt- iemīlēju. Tur bija ko lasīt, tur bija kam rakstīt, tur bija kas lasa. Tur bija glīts sabiedrības sadzīviski informatīvs mikrokosmoss. Ieslēdz tviteri un ātri uzzini, kas notiek Latvijā, kas notiek pasaulē un- kas notiek kaimiņu pilsētas šķērsielā vai kādas mazpilsētas veikalā. Plaša profila informācija. Tviteris bija pilnīgi pašpietiekams un man nemaz neprasījās dalīt to ar vēl kādu citu virtuālo sabiedrību. Bet… nāca laiks un nāca Masks. Un tad nāca nojausma, ka jāpameklē kāda nebūt alternatīva tviterim. Lai arī man bija pārliecība, ka savā vecumā un virtuālajā sagurumā man vairs negribēsies taisīt jaunu soctīkla kontu, meklēt jaunus draugus un pierast pie jaunas vides, tomēr 2023.gada nogalē pieteicos blūskaja (Bluesky) koda saņemšanai (tad vēl vajadzēja sagaidīt ielūguma kodu, lai varētu tur reģistrēties). Bet tā kā tur neviena latvieša īsti nebija (atzīšos- nemeklēju ar), tad turpināju dzīvot tviterī. Tiesa, pēdējā laikā tur bija pagrūti uzturēties- nemitīgi gan centos ravēt savu informācijas straumi, bet tāpat tur parādījās visādi dīvaini viedokļi, agresīva komunikācija, uzbāzīga reklāma un tāda negatīvi lādēta gaisotne. Bija tāda sajūta, ka es vairs neizmantoju tviteri, bet tas izmanto mani. Tāpēc pēdējā laikā tikai uz inerces rēķina tur vēl iegriezos un uzturēšanās laiku tviterī samazināju pamatīgi.

Droši vien tiem, kuri tur veica tik kādus ierakstus vai dalījās ar informāciju, bija vieglāk- viņi nemanīja ne to šūmi un ne to šļuru. Ieslēdzi, ierakstīji, izslēdzi. Bet, ja gribi palasīt kā kādam gājis, ko cits paveicis vai, kas noticis pasaulē, tā dabū brist cauri pamatīgiem dubļiem, lai beigās tiktu pie savām informācijas drupačām. Tviteris bija pārvērties par naida kodolreaktoru. Bija skaidrs, ka neir vairs jautājums ‘’vai?’’, bet ‘’kad?’’ es pametīšu šo vietni.

Tā nu sanāca, ka vienai daļai tvitera lietotāju arī mērs bija pilns un pirms pusgada sākās masveidīgāki jurģi. Pirmajās dienās tālruņa blūskaja lietotne bez apstājas ziņoja, ka sekotāju skaits šajā lietotnē aug. Tad nu arī es savācu savu tvitera pauniņu un devos iekopt savu kaktiņu jaunā sociālā medijā.

Sākuma eiforija (visi pamet tviteri; tas grimst) mani gan neskāra- neticēju, ka tviteris pazudīs un debesjums kļūs par jauntviteri. Tur (tviterī) tomēr ir pārāk liela ļaužu masa, kas uzkrāta gadiem. Un, lai arī jaunais īpašnieks ir draņķis, biznesā gan jau viņš lietas saprot. Citādi viņš nebūtu nolicis tādu summu par šo soctīklu.
Lai gan Maska pēdējo mēnešu izgājieni deva iemeslu vēl vairākiem redzamiem kontiem pamest šo vietni, skaidrs, ka tviteris tāpat pastāvēs vēl ilgi un laimīgi. Labi, lai! Bet bez manis! Aizeju uz neatgriešanos.

Es gan vēl neesmu izdzēsis savu tvitera kontu, jo bieži vien vairākos ziņu portālos no turienes ir atsauces, attēli un video. Tāpēc es vēl tālrunī turu to lietotni. Bet nu jau ne vairs tālruņa sākuma logā, bet pašās, pašās beigās. Un tā tiešām ir tikai acs iemešana. Kaut ko plašāk tur lasīt, vērot vai rakstīt nav un nebūs.

Pāreju uz blūskaju es nenožēloju. Jā, te ir mazāk sekotāju un mazāk kam sekot (man (pagaidām) neizdodas atrast aktīvus rakstītājus), bet šis pusgads ir bijis daudz civilizētāks- var mierīgi parunāt, var mierīgi palasīt un, kas svarīgi- vari izvēlēties lasāmo. Neviens neuzbāžas, neviens nelamājas, nav kašķu un nav no mušas pūstu ziloņu. Pieaugusi un kulturāla sabiedrība, kurā ir patīkami uzturēties. Skaidrs, gan jau ar laiku te saradīsies arī pretēji lādēti ļaudis, bet nešaubos, ka ar to varēs mierīgi tikt galā katrs pēc saviem ieskatiem.

Ko es gribētu sagaidīt no blūskaja tuvākajā nākotnē, tas ir- vairāk informācijas pirmavotus. Kūtri šī soctīkliņa apguvē ir Latvijas Radio, Delfi vēl joprojām ir ar neoficiālu versiju, pietrūkst dažādu raidījumu konti, kas bija tviterī… arī ministrijas un pārējie ierēdņu aparāti vēl pamatā sēž tviterī un īsti nevēlas runāt ar debesjuma auditoriju. Tāpat vēl ejoši ir raksti portālos ‘’soctīklu lietotāji pauž sašutumu/izbrīnu/bažas/cits_variants’’ un tālāk seko tvitera ierakstu kompilācija (kas bieži vien ir anonīmu ļaužu un apzināti negatīvi lādēti viedokļi). Droši vien katram ir savi lēmumi un pieņēmumi, ko un kur rakstīt, bet, manuprāt, te būtu jāskatās arī tvitera īpašnieka (un viņa runu un darbu) virzienā- vai tas ir tas, ko tu atbalsti?

Jā, laikam jau es gribu to pašu tviteri, tikai citu- labāku. Labāku, godīgāku, pieklājīgāku, cilvēcīgāku… Bet tas ir tikai normāli- cilvēkam kopš seniem laikiem visgrūtākais ir bijis saglabāt cilvēcību. Arī šajos laikos. Tik tagad tā jāsaglabā vēl arī virtuālajā pasaulē.