Sniedz roku! Tīru?
Varbūt šis raksts izklausīsies mazliet pārspīlēti bailīgs, bet ja uz to visu paraugās no filosofiskās puses ar nelielu aizdomīguma piedevu, tad varbūt var sameklēt arī kādu patiesības graudu šajā salmu kūlī.
Šis stāsts būs vairāk vai mazāk par [ne]tīrām rokām ar kurām jāsaskaras vai ikvienam sabiedrībā esošam cilvēkam.
Nejauši vai jauši satiekoties, pieklājība it kā prasa sveicināt satikto. Sveicināšana izpaužas dažādi- pamāj ar roku, saki ”labdien” (labrīt, labvakar) vai ”sveiki”, pamāj ar galvu, paspied roku, apkampies vai iedod buču. Ja distances sveicieni vairāk neko no sev līdzi nenes, tad ”kontaktsveiciens” var sevī ietvert arī kārtīgu ”bonusu” ar visādu, latviski sakot, zarazu.
Vīriešiem savā starpā satiekoties, kā likums vienmēr ir jāsasveicinās spiežot roku. Ikdienā mazāk novērojams, bet lietišķā sabiedrībā arī dāmu rokas tiek spiestas. Bet vai kāds iedomājies, kur tās spiestās rokas pabijušas? Vai pretī pastieptā roka nupat nebija ar savu saimnieku tualetē kur tika ”sūtīts fakss”? Nomazgāt jau laikam piemirsa? Gan jau liela daļa ir bijusi kādā sabiedriskā atejā un ievērojusi, ka stabila puse no visiem tur pabijušajiem, šīs svarīgās telpas pamet krānus (es domāju izlietnes krānus) neaiztikuši. Par ziepēm pat nerunāsim.
Un gan jau desmit metrus aiz točas durvīm viņi sastop kādu senu paziņu, kurš sveicinoties sniedz roku un…. un ”stafetes kociņš” tiek padots tālāk. Un kā labāk/pareizāk rīkoties tualetē starp kabīni un izlietni saskrienoties ar paziņu, kurš nāk ārā no kabīnes- ātri izmest kādu nepārprotamu mājienu, cerībā, ka viņam pieleks ātrāk pirms pastieps roku sveicienam, ka šeit jau rokas viens otram nespiedīsim vai klusēt un mulsi smaidot spiest roku, prātā atgaiņājot domas par to, kur šī roka nupat pabija?
Arī iesnu un klepu laikā bieži redzamā/dzirdamā parādība kā klepošana un šķaudīšana nevis kabatas lakatiņā vai piedurknē, bet gan pa taisno plaukstās. Tā teikt- pievienotā vērtība nākamajam sveicienam.
It kā jau sen ir zināms fakts- pirmais darbs atnākot mājās ir nomazgāt rokas. Jo sabiedriskie transporta līdzekļi, veikali un šādi sveicieni var [ne]daudz ietekmēt veselību. Bet ko darīt pa to laiku, kamēr esi visus sveicinājis un visur grābstījies? Paranoidāli skriet katru brīvo brīdi pie izlietnes vai kabatā nēsāt dezinfekcijas šķīdumu ar mitrām salvetēm? ”Muļķīgi!” jūs teiktu. Un jāpiekrīt vien būtu, ja vien…. Ja vien nebūtu tik daudz slimību, kas nāk no rokām.
Varētu jau teikt, ka visu laiku esam dzīvojuši, spieduši viens otram rokas un nekas traks nav noticies (nu labi- dažiem ir noticis). Nez vai tagad ir jātaisa revolūcija un jāpasludina roku spiešanas aizliegums. Vai jāvalkā cimdi līdzīgi kā aizsargmaskas pirms dažiem gadiem nēsāja SARS iebiedētu dažu Āzijas valstu iedzīvotāji.
Protams, ar savu roku tīrību nevajag pārspīlēt tik ļoti, cik es pārspīlēju šajā rakstā un pilnībā pietiks, ja atcerēsies veco, labo teicienu- ”Puika turi nagus tīrus, baciļi gāž lielus vīrus”.
Tik traki jau nav, jo āda baciļiem tomēr ir nīgra barjera, galvenais nebāzt pirkstus mutē. Bet rokas atnākot mājās tiešām ir jānomazgā.
Par ādu jau skaidrs- ne jau sveiciena rezultātā uzreiz radīsies dizentērija, bet tieši tas netīrais pirksts mutē ir bīstamākais, tas nu ir fakts.
Šis ir tas iemesls, kāpēc es vienmēr, kur iespējams, profilakses pēc nomazgāju rokas.
Mjā, man piemīt paradums mazgāt rokas tik nevajadzīgi daudz, ka āda sausa no pārmērīgas dehidrācijas :D Nezinu pat, kāpēc tāds paradums attīstījies, vienkārši patīk tīru roku sajūta.
Starp citu, ar rokas spiešanu dāmām ikdienā patiešām neaizraujas… esmu pat saņēmusi komentārus ka “galīgi nepiemēroti, tu tak meitene”, kad iepazīstoties pastiepju roku sveicienam. Eh :)
Kā reiz šodien uz atvadām paspiedu roku vienai ierēdnei :D
Es gan šeit tik lielu problēmu nesaskatu. Nesāksim tagad staigāt gumijas cimdos, un tas arī nav nepieciešams- mums nav tropiskais klimats, kur dažādas infekcijas attīstās gaismas ātrumā. Un rokas ir jāmazgā. Es pat neērti jūtos, ja neesmu nomazgājis rokas pēc pieskaršanās kaut kam potenciāli bīstamam. Turklāt pieauguši cilvēki rokas mutē nebāž. Un ja regulāri pirms jebkā apēšanas nomazgā rokas, tad prblēmu nav vispār :)
Starp citu- tikko atcerējos rakstu Ilustrētajā Zinātnē. Tur bija apmēram tā, ka katru dienu mums pat ir nepieciešams apēst dažādus mikrobus, lai izstrādātos imunitāte. ja mēs būsim paranoiski sterili, tad pat mazākais mikrobs mums var nodar;it lielu skādi. Iespējams nākotnes civēkiem pat vajadzēs dzert tabletes ar nosaukumu “netīrumi”- lai izstrādājas imunitāte pret bīstamajiem “netīrumiem” :)
simbel- kāpēc tā saka, ka nepiemēroti? Bail saspiest pa stipru Tavu roķeli?
peecha- pieauguši cilvēki pirkstus mutē nebāž, tam es piekrītu, bet tie paši pieaugušie uz ielas ēd cepumus, saldējumu vai bulciņu turot tos savās netīrajās rokās.
Bet netīrās tabletes man patīk, jau iedomājos vitamīnu reklāmu- Mūsu vitamīni ir ar visiem nepieciešamajiem ikdienas vitamīniem, minerālvielām un netīrumiem! :)
Es lielākoties sveicinos, paspiežot roku, jo pasākumos ar izpildītājiem jāievēro zināmi sasveicināšanās noteikumi, kā arī darbā etiķete prasa sveicināties ar partneriem sarokojoties.
Ieguvums no šī raksta: turpmāk jautāšu, vai cilvēks gadījumā nesen nav sūtījis faksu.
Ne par rokas saspiešanu runa, man pašai patīk kārtīgs rokasspiediens (daudz ko pasaka par cilvēku), drīzāk kaut kādā ziņā etiķetes jautājums… vīrieši tiešām vienmēr sasveicinās ar rokasspiedienu, bet sievietes nē, tā pieņemts.
Es parasti sasveicinos ar rokasspiedienu tikai iepazīstoties, jo zinu, ka pārējās reizēs šādu žestu neņem par pilnu :)
Šis viss gan galvenokārt attiecas uz sasveicināšanos ar pretējo dzimumu.
Un peecham taisnība par nepatīkami-jušanos, ja nav nomazgātas rokas! Man ir tāpatās.
nu bet nedriikst tak aizmirst ka arii peec saskarshanaas ar skaidru naudu arii jaamazgaa rokas!! jo to tak arii visi ir paspejushi apgramstiit, kas zin iespejams ka kaads slims cilveks arii… utml, arii ofisaa straadaajot ar dokumentiem, jaaatceras ka printejot kopejot tas pulverits ir indigs cilvekam…
udens un mitrinosh krems cilvekam vienmer nepiecieshams roku tuvumaa..;)