Pavasaris ir laiks, kad dārzā gribās izdarīt visu, iesēt un iestādīt visu un vēl mazliet. Bet laiks un iespējas ir vien dažām lietām. Šogad viena no svarīgākajām lietām bija smiltsērkšķu stādījuma atjaunošana. Kad iegādājos lauku īpašumu, tad tur jau bija sastādīti smiltsērkšķu krūmi. Daudz. Bet tas bija laiks, kad man nebija ne sajēgas par tiem, ne vēlmes ar tiem ņemties, kur nu vēl laiks tam visam. Dažādu apstākļu kopums noveda pie tā, ka viena daļa no šiem krūmiem iznīka. Pirms vairākiem gadiem radās gan plāns, gan vēlme ar smiltsērkšķiem tomēr nodarboties. Tā nu ķēros pie stādījumu atjaunošanas.

Tā kā smiltsērkšķiem ļoti patīk dot ārā atvases, tad stādu man netrūka. Izdevās sākumā sastādīt vairākus desmitus stādu un teju visi ieauga (un liela daļa aug vēl šobrīd). Bet dažiem ieaugt neizdevās. Vēl vairākus nopostīja meža lopi. Tā nu katru gadu centos visu atjaunot un sastādīt klāt vēl, bet sekmes bija ļoti minimālas- no pārdesmit mēģinājumiem sanāca vien daži. Kādam bija problēmas ar ieaugšanos, kādu atkal stirnas norīvēja pliku, vēl kāds nokalta vēlāk. Tā nomocījos vairākus gadus, līdz sapratu- jāpērk normāli stādi un jāsāk viss no sākuma ar jaunu bildi. Nomērīju, sarēķināju un nospriedu, ka šogad vajadzīgi 64 stādi. Nākamgad vēl apmēram tikpat, aiznākamgad mazliet mazāk un tad uz dažiem gadiem būs pārtraukums. Ja viss labi strādās, tad vēl pēc gadiem trim nomainīšu atlikušo pusi. Sazinājos ar bioloģisko stādaudzētavu ”Aust”, bet tā kā viņi strādā tika ar lielajiem, tad varēja man tik ieteikt sazināties ar viņiem pēc 1.aprīļa- varbūt viņiem kaut kas paliks pāri. Tas īsti nederēja, jo stādi zemē jādabū līdz aprīļa vidum (bet ņemot vērā moderno klimatu- var sanākt, ka jau līdz aprīļa sākumam). Zaļenieku stādaudzētava man ar ko varēja solīt tik maijā. Zvanīju Heimaņa stādaudzētavai un visu ātri sarunāju (2 eiro par viengadīgu stādu). Pat ar bezmaksas piegādi. Atveda visus 64 stādus norunātajā laikā un visnotaļ pieklājīgā stāvoklī. Tā pēdējā piebilde laikam jau būtu par jebkuras stādaudzētavas preci, kuri piedāvā kailsakņus- nez vai ir iespējams, ka visi stādi būs bez nedaudz cietušām saknēm. Tāda dzīve tiem kailsakņiem.

Jau nākamajā dienā biju ar visiem stādiem uz lauka- tā ka plāns ar papu un mammu izvietojumu man jau sen bija sagatavots, tad, sekojot Edgara Liepiņa vārdiem – ”vajag tikai rakt!”, sāku rakt- četras rindas ar 16 stādiem katrā. Starp citu- man tagad būs jauna šķirne- ”Marija”. Papi ir tie paši vecie- ”Lord”. Šajā pirkumā bija 54 ”Marijas” un 10 ”Lordi”. Beigās gan izrādījās, ka bija ieliktas 55 ”Marijas” un nācās vienu iestādīt nākamā gada plānotajā rindā.
Iepriekš man dārzā auga ”Botaņičeskaja ļubiķeļskaja” un ”Prozračnaja” šķirnes. Tagad ir plāns visu stādījumu nomainīt uz Mariju.

Pāris dienās viss bija paveikts. Droši vien būtu sanācis visu izdarīt arī vienā dienā, bet nācās vairākus vecos krūmus rakt ārā, lai atbrīvotu vienu jaunajiem. Stādīšana jau vienkārša- maza bedre (stādi ir viengadīgi), ap saknēm pieblīvēt augsni, mazliet mēslojums, pārējā daļa neblīvēta. Un tā 65 reizes. Augsne bija mitra, līdz ar to laistīšana izpalika. Beigās vēl saīsināju stādus par trešdaļu (lai kompensētu bojātās saknes).

Tagad man ir četras rindas ar mazām smiltsērkšķu pīckiņām, kas jau ver vaļā jaunās lapiņas. Nu būs jāuzpasē no nezālēm, sausuma un visa kā vēl. Pēc trim gadiem ceru uz pirmajām ogām.