Smēķēšanas ierobežojumi- cik tālu iesim?
Pagājušajā nedēļā Latvijā tika akceptēti vēl stingrāki smēķēšanas ierobežojumi- pirms tam jau bija aizliegums smēķēt krogos, kafejnīcās, 10m no sabiedrisko ēku durvīm utt. Tagad vēl nāk klāt grozījumi, kuros ir jauni aizliegumi- svītrojot normu, kas paredzēja atļaut smēķēt tikai telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Pluss vēl cigarešu paciņas ”aptaisīs” ar šaušalīgiem attēliem/uzrakstiem.
Tas viss jau izklausās baigi labi-skaisti-brīnišķīgi. Mani, kā nesmēķētāju, tas tikai priecē- nebūs jāelpo pīpmaņu gāzveida izkārnījumi. Arī mediķiem būs vieglāk- nevajadzēs tērēt līdzekļus un cilvēkus, lai likvidētu smēķēšanas izraisītās sekas.
Par to, kā tas tiks kontrolēts ir cits jautājums, bet man vairāk interesē,- cik tālu iesim? Kādus ierobežojumus vēl ”uzkrausim” smēķētājiem, kuriem, kā izskatās, nav nekādu pretargumentu šiem ierobežojumiem? Laikam atbildīgās institūcijas ir nolēmušas ieviest valstī pilnīgu smēķēšanas aizliegumu- krogi nē, kāpņutelpas nē, pieturvietas nē, mežā nē…. nē, nē! Cik tālu drīkst/var/vajag iet?
Kā rāda totalitāro režīmu vēsture, var iet tālu, kaut vai smēķētājiem liekot nēsāt dzeltenas zvaigznes uz apģērba un aizliedzot šiem pārvietoties pa ietvi.
Jāiet tik tālu, lai personām, kas to nevēlas, netraucētu citu radīti/izpūsti tabakas dūmi jebkurās vietās vai situācijās
Šis iz Vikipēdijas: Aktīvu cīņu pret smēķēšanu īstenoja arī Krievijas caristes cars Aleksejs I, pavēlēdams smēķēšanā pieķertos sodīt: pirmajā reizē 60 sitienus ar nūju pa papēžiem, otrajā reizē – izraut nāsis un nogriest ausis, trešajā reizē – sodīt ar nāvi.