Saprotu, ka tiem, kurus šīs bēdas skar tiešāk, ir bēdīgi un man vajadzētu just viņiem līdzi. Saprotu, ka nocietinot savas jūtas pret notiekošo un meklējot jelkādus negatīvus salīdzinājumus, es savā veidā aizskaru gan bojāgājušos, gan cietušos, gan viņu tuviniekus. Bet tomēr- man ir tikai skumji to visu lasīt un redzēt. Žēlumu es izspiest no sevis nevaru.

Nevaru žēlot tos, kuri nositas ar automašīnu milzu ātrumā braucot vai esot dzērumā. Vai arī abu divu apvienojumā. Nevaru žēli noskatīties uz tiem, kuri savu veselību un dzīvi sabeidz ar indes pīpēšanu. Manī tas izsauc drīzāk pretīgumu un nicinājumu. Laikam tā sajūta saglabājusies no skolas laikiem, kad jauši vai nejauši tika uzzināts, ka kāds skolnieks no skolas ostījis līmi- pretīgums, nicinājums un deklasēta elementa zīmogs tam garantēts uz atlikušo dzīvi. Lieki teikt, ka neviens ar tādiem i nedomāja draudzēties. Kur nu, pat atrasties vienā telpā nevēlējās. Saprotu, kāds teiks, ka tie bija citi laiki. Bet cilvēks, par šiem pārdesmit gadiem, tomēr palicis tas pats, vienīgi tagad internets ļauj atrast domubiedrus pašindētāju forumos un vairs nav jāuztraucas, ka kāds no skolas vai pagalma ar tevi nedraudzēsies.

Patiešām žēl man ir tos, kuri tiek iejaukti visā šinī stāstā pret savu gribu. Reiz pa reizei sanāk braukt garām nesen Jūrmalā pie Nemo notikušajā avārijā, kur gāja bojā četri jaunieši. Skumji. Patiešām skumji, bet žēlums pretojas izpausties.
Žēl bija pēc senāk notikušās avārijas Mellužos, kad uz taisna ceļa posma viens lielceļa džigits ar labu ātrumu ietriecās pretī braucošajā mašīnā, kurā brauca Majoru pamatskolas skolotāja. Skolotāja gāja bojā un divi bērni palika bez mammas.

Dažreiz sevi pieķeru pie domas, ka pārāk nežēlīgi domāju un uztveru to visu, kad kārtējo reizi varu redzēt vai lasīt par muļķīgu avāriju vai kādu pārpīpējušos elementu. Skumji, ka tas vispār notiek, bet nevaru žēlot tos, kuri paši sevi mēģina galināt un kropļot.

Žēl ir policistu, ugunsdzēsēju, mediķu, kuri glābj, aiztur, ārstē un redz visu to ikdienā. Žēl ir to izpostīto, jauši vai nejauši iesaistīto, blakuscilvēku dzīves, kuri ir spiesti dzīvot un cīnīties ar sekām, kuras rada šādi skumjas izraisoši cilvēki.