Gada sākumā, plānojot lielākus un mazākus remontus, tika nonākts pie secinājuma, ka jāmaina saimniecības ēkai jumts. Sāk jau tecēt, jālāpa un gala beigās šīferi ir jau savu nokalpojuši. Skaidrs, ka jumtu maiņu ieplānojām vasarā, kad mazāka iespēja noķert kādu lietusgāzi. Tāpēc, īsi pirms Jāņiem, ieraudzītā ziņa, ka valsts noorganizējusi iespēju bez maksas nodot veco šīferi, nāca tieši laikā- papildus stimuls nomainīt un padarīt sētu ne tikai glītāku, bet arī tīrāku.

Pieteicos. Bija teikts, ka mēneša laikā dos ziņu. Pēc mēneša ziņu saņēmu- [blabla] tā kā pieteikumu ir pārāk daudz [blabla], tad bariņš paliek aiz strīpas [blablabla]. Arī es. Piebilde gan bija ar mazu cerības stariņu- ja kāds atteiksies, tad dos ziņu [bla].

Žēl, bet neko darīt- saimniecības ēkai jumts ir jāmaina tāpat. Ko arī veiksmīgi paveicām. Tviterī kāds prātīgs cilvēks ieteica ielikt sludinājumu, ka atdodu vecās loksnes- it kā gribētāju netrūkstot. Ar lielu skepsi, bet ieliku ar.
Un viena daļa jau aizgāja. Vēl kāda daļa ir uz jautājuma. Tā kā var teikt, ka izdosies arī padarīt sētu tīrāku.

Labi, tas bija tik tāds lirisks ievads. Stāsts ir pavisam par ko citu.

Man nedeva mieru tā ministrijas atbilde, ka es palieku aiz strīpas. Vienkārši nekādi nespēju saprast, kā viņi izdomāja visus tos daudzumus, ciparus un rindas garumu. Pie tam mēneša laikā. Jo gluži vienkārši neviens jau vēl nepaspēja nodot savu šīfera porciju, lai varētu izsecināt kam, vai un cik paliek naudas. Katra mājsaimniecība varēja nodot no 0,2 līdz 3 tonnām šīfera. Ja vadījās pēc maksimāli nododamajām trim tonnām, tad cipars ir viens, bet, ja vairums nodotu 1 tonnu, tad mājsaimniecību cipars jau sanāk trīs reizes lielāks.

Tāpēc ņēmu rokās internetu un kalkulatoru, lai sameklētu atbildes.

Internets vēsta, ka šim pasākumam tika atvēlēti 349883,59 eiro. Tāpat vēsta, ka atbalsta pasākums bija ieplānots tikai (es uzsveru- tikai) 239 mājsaimniecībām. 239 mājsaimniecībām pa visu Latviju. Ja pareizi sapratu, tad 66 iesniegumi bija jau saņemti no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm. Līdz ar to var secināt, ka Goda ģimeņu mājsaimniecībām atlika 173 iesniegumi. Īsi pirms Jāņiem parādās ziņa (skat., iepriekšējo saiti), ka ir jau 249 pieteikumi. Droši vien atlikušajās dienās pieteicās vēl pāris desmiti. Kopā varētu būt kāds simtiņš pa virsu, kuri, tāpat kā es, saņēma ziņu, ka nespīd. Lai arī nekur netika teikts, ka iesniegumus izskatīs rindas kārtībā.

Gribot negribot nākas secināt, ka viss tika griezts un šūts pēc maksimālās piegrieztnes- katrs nāks ar maksimāli pieļautajām trim tonnām. Lai kabinetos lieki nav jāmokās ar rēķināšanu.

Bet, turpinot spaidīt kalkulatoru, izlec jauni cipari uz ekrāna. Piemēram, ja sadala atvēlētos 350000 eiro uz 239 mājsaimniecībām, tad sanāk, ka katrai mājsaimniecībai ir iedoti 1464,44 eiro. Lai Latvijā nodotu vienu tonnu šīfera ir jārēķinās vidēji ar 243,68 eiro. Piemēram, Jūrmalā šīferu var nodot par 178,64 eiro tonnā. Rēzeknē- 233,92, Grobiņā 199,65, Jelgavā 381,15, bet Dobelē- 438,02.

Pat Dobeles un Jelgavas augstās cenas nekādi neaizsniedz šos 1464,44 eiro vienai mājsaimniecībai, kur nu vēl Kurzemes reģiona pieticīgie cipari (no 162,60 Ventspilī līdz 199,65 Grobiņā). Ar Kurzemes reģionam atvēlēto summu (80492,94 eiro sadalām ar vidējo tonnas cenu 180, 30 eiro) pietiktu 446,4 tonnām vai 149 mājsaimniecībām. Ja šo pašu sarēķinātu Vidzemes reģionam, tad pietiktu 125 mājsaimniecībām, Latgalei pietiktu 128 mājsaimniecībām, Zemgalei- 58.
Vēl paliek Rīgas reģions, kuram man nav ciparu, bet, ja pieņemam, ka šis reģions šīferi vedīs uz Jūrmalu, tad atvēlētie 42075,67 eiro pietiktu 235,53 tonnām vai 79 mājsaimniecībām.

Kopā sanāk 539 mājsaimniecības. Tieši par 300 vairāk nekā ierēķinātās 239 mājsaimniecības.

Protams, ja tajos 1464,44 eiro ir ierēķināti arī krāvēji, pakotāji, transports, tad cipari mainās. Bet, manuprāt, tāpat sanāk pārāk dāsni vienai mājsaimniecībai. Tāpēc ziņa, ka programmas nākotne ir miglā tīta, ir mazliet apbēdinoša- kalkulators un mazliet cita pieeja saka, ka pietiktu visiem un paliktu pat pāri. Varbūt ir vērts parēķināt savādāk?