Marco Polo

Oriģinālnosaukums: Marco Polo
Valsts: ASV
Žanrs: Piedzīvojumi
Lomās: Lorenzo Richelmy, Benedict Wong, Joan Chen, Remy Hii, Zhu Zhu, Tom Wu
Gads: 2014

Par seriālu-
Marco Polo kopā ar tēvu ir veikuši garu un ilgu ceļojumu, līdz nonākuši pie varenā hana, Juaņu impērijas dibinātāja, Hubilaja. Marco tēvam ir nepieciešama atļauja izmantot Zīda ceļu, bet tā kā viņš nav izpildījis hana prasību par katoļu priesteru nogādāšanu līdz viņa galmam, tad Marco Polo tiek atstāts kalpot varenajam hanam Hubilajam.

Noskatījos pirmo sezonu un esmu gatavs padalīties ar iespaidiem. Teikšu uzreiz- sanāca tāda mazliet pusvilšanās. Jā, bija sērijas, kas patika, bija epizodes, kas tīri labi patika, bet kopsummā to visu var nosaukt par izņēmumu. Pamatā viss bija mazliet novienkāršots un bez īpaša dinamisma parādīts stāsts par jauno Marko Polo, kurš pamazām iedzīvojas hana galmā, atrod draugus, un, protams, arī ienaidniekus. Pateicoties pēdējiem, Marko dzīvība ik pa laikam nostaigā pa zobena asmeni, bet līdz skatītājiem tā ”a kas nu būs?” sajūta tā arī neatnāk.

Pamatā viss grozās ap Marko Polo- kā viņam iet sarunās ar hanu, kā iet romantiskajā frontē, kaut kāda pierādīšana nelabvēļiem, kaut kas no bīstamiem uzdevumiem, kaut kas no ģimenes. Protams, ir arī mēģināts parādīt citas līnijas- cīņa par Ķīnas imperatora titulu, ķīniešu spiedzi, gatavošanos karam. Pamazām tas viss saiet vienā līnijā un it kā priekš visas sezonas arī loģiski beidzas.

Bet sāta sajūta skatītājam no tā nerodas. Jā, man patīk šādi vēsturiski stāsti un īpaši lielas prasības precizitātes ievērošanai es neizvirzu. Tam galu galā ir dokumentālais kino. Te tomēr galvenais ir stāsts un izklaide. Tomēr te piekasīties gribas.

Ja stāsts vēl bija, tad izklaide te bija mazāk. Laikam pie vainas ir jau iepriekš nosauktais dinamiskuma trūkums- viss stāsts tika pasniegts ar tādu kā dramatismu, ciešanām un garu runāšanu, kas uzfrišināta ar bagātīgu erotiku. Zobencīņas un masu kaujas atstātas lasītāju iztēlei. Lai gan- zobenu vicināšana ik pa laikam bija. Un visnotaļ glīta. Bet ar kaujas ainām gan viņi spieda uz minimālismu. Pat pēdējā lielā cīņa, noslēdzošajā, desmitajā sērijā, vairāk tika pasniegta kā atsevišķu indivīdu jāšana, kliegšana un zobenu vicināšana nekā masveidīgs uzbrukums pilsētai.

Savelkot visus galus un sākumus, var teikt, ka seriāls bija pa pusei. Pa pusei skatāms, pa pusei baudāms un pa pusei izklaidējošs. Pa pusei arī gaidīšu nākamo sezonu (ja būs).