attēls no wikipēdijas

Oriģinālnosaukums: The Count of Monte Cristo
Valsts: Francija/Itālija
Žanrs: Drāma
Lomās: Sam Claflin, Jeremy Irons, Ana Girardot, Mikkel Boe Følsgaard, Michele Riondino
Gads: 2024

Par seriālu–
Edmonds Dantess ir jauns un godīgs jūrnieks, kurš labi veica savu darbu un ar to bija iemantojis apkārtējo cieņu. Tas viss solīja viņam skaistu un pārtikušu nākotni. Arī laulību ar daiļo Mersedesu. Bet Fernāra, Danglāra un prokurora palīga de Vilfora nodevīgā rīcība pārvilka svītru Dantesa sapņiem, cerībām un kāzām ar Mersedesu. Viņu bez tiesas ieslodzīja Ifas cietumā un tuviniekiem paziņoja, ka viņš izdarījis pašnāvību.

Pēc 15 gadiem viņam izdodas izbēgt un, pateicoties cietumā sastaptā abata Faria uzticētajam noslēpumam, viņš atrod apslēptās bagātības un nolemj atriebties visiem pārdarītājiem.

Laikam esmu redzējis šī slavenā darba kādas desmit kinoversijas, bet joprojām neesmu lasījis grāmatu (plāns ir šovasar šo kļūdu labot). Līdz ar to nevaru salīdzināt kura no versijām ir tuvāka grāmatai un vislabāk parāda Aleksandra Dimā radīto pasauli. Katrā ir sava odziņa. Pat krievu ”Ifas pils gūsteknim”, kuru skatījos vairākkārt un nekādīgi nevarēju pieņemt galvenās lomas tēlotāju. Un arī pašu stāstu, lai gan tajā versijā bija kaut kas pievelkošs.

Arī šajā, 2024.gada astoņu sēriju versijā bija pievelkošas lietas. Patika aktieru sastāvs, skaistā daba un tā sajūta, ka neskaties vecas grāmatas kinoversiju, kas piesūcināta ar naftalīnu, bet diezgan labi pasniegtu stāstu, kas tīri labi piestāv arī šodienas skatītājam, kuri nav pārāk lieli kostīmfilmu piekritēji.

Šoreiz pamanīju vairākus jaunumus- grāfa Monte-Kristo uzticamais kalps, notikums ar telegrāfu (neatceros iepriekš tādu redzējis), nebija beigās divkauja ar Fernānu (lai gan sanāca gana efektīva scēna), narkotikas, bandīti-aktieri un vēl dažas jaunas (iepriekš nepamanītas?) lietas. Beigas gan sanāca kaut kā pārāk saldas un nepiestāvošas Monte-Kristo stāsta būtībai.
Tas viss radījā tādu, iepriekš neparedzamu un kaut ko jaunu gaidošu sajūtu.

Man patika! Man tiešām patika, ka sižets gāja nedaudz citu ceļu un savā ziņā vairāk rādīja cilvēku iekšējo pasauli un cīņas vairāk bija garīgas nekā fiziskas. Pavērās cits stāsts, cita pasaule. Un galvenais- radīja vēl lielāku vēlmi beidzot pieķerties grāmatai.