22.11.63

Oriģinālnosaukums: 22.11.63
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma
Lomās: James Franco, Sarah Gadon, George MacKay, Chris Cooper, Daniel Webber
Gads: 2016.

Par seriālu-
Džeiks ir vienkāršs skolotājs, kurš saviem studentiem pasniedz angļu valodu un ik pa laikam pusdieno Ala krodziņā. Kādu dienu Als viņam atklāj noslēpumu- no viņa krodziņa pieliekamā var nonākt pagātnē. Tā kā Als pats ir slims un viņam nav vairs ilgi atlicis dzīvot, tad viņš lūdz Džeiku paveikt to uzdevumu pagātnē, kuru viņš nepaspēja. Proti- izglābt ASV prezidentu Kenediju.

Laikam par seriālu šo īsti nevar saukt, jo tikai viena sezona un tikai astoņas sērijas. Pareizāk būtu to dēvēt par daudzsēriju mākslas filmu. Bet nu ērtības labad, saukšu to par seriālu.

Pēc seriāla noskatīšanās galvā iestājās tāds mazs juceklis, ko varētu dēvēt par faktu un iedomu ķīseli. Pie vainas ir Stīvena Kinga grāmata, kuru lasīju un pēc kuras motīviem arī tapa šis seriāls. Bail, ka šajās pārdomās es pagrābšu faktus te no seriāla, te no grāmatas. Tāpēc uzreiz atvainojos, ja jaukšu vienu ar otru.

Gribot negribot ir jāpiemin grāmata- tā man patika un tieši tāpēc seriālu gaidīju ar lielām cerībām. Kā nekā arī seriālam savu roku pielicis pats autors. Bet cerības izplēnēja diezgan ātri un jau pēc dažām sērijām likās, ka jāmet miers. Mieru gan nemetu, citādi nevarētu atrakstīties blogā.

Pat nezinu ar ko īsti sākt. Droši vien ar to, ka seriāls bija pelnījis labāku noskaņu. Nevis tādu siekalainu romantiku, kurā viesis no nākotnes vairāk domā par savu brunčoto kolēģi, bet kārtīgi tur roku uz notikumiem un ir gatavs ar nazi tā padziļāk iegriezt miesā jebkuram, kurš maisīsies pa vidu viņa plāniem.
Tā vietā viņam ir romantika, pieņemts palīgs lielajam darbam, laiska dzīve un muļļpilna virzīšanās uz 1963.gadu.
Re, vienā teikumā sanāca paburkšķēt gan par seriāla noskaņu, gan par galvenās lomas tēlotāju. Nu nepārliecināja viņš mani. Nemaz! Vairāk izskatījās pēc tāda neieinteresēta tipa, kuram bija vienalga ko un kā tēlot.
Starp pārējiem bija galvastiesu pārliecinošāki tēli. Īpaši gribētu uzsvērt Osvalda lomas tēlotāju- mierīgi varēja pieņemt, ka viņš ir vienīgā atslēga visiem Dalasas notikumiem. Protams, ja vien šie notikumi būtu pārliecinošāk attēloti.
Nezinu kāpēc bija tā doma palikt tikai pie vienas sezonas un tikai pie astoņām sērijām, jo visur līda ārā sasteigtība un notikumu neizstāstīšana līdz galam. It kā kaut ko pasaka, it kā mājiens tiek dots, bet nekas vairāk i nenotiek. Sajūta, ka viņiem termiņš dega vai vilcienu kavēja.
Es jau visu laiku cerēju, ka nu beidzot galvenais varonis leks atpakaļ truša alā un taisīs restartu, jo nu pārāk jau viņš to visu nenopietni ņēma pie sirds. Atgriezīsies ar jauniem spēkiem un rūdījumu un otrā sezona būs kaut mazliet tuvāk grāmatas aizraujošai noskaņai. Bet nē, būs vien jāiztiek ar romantisku Kingu un saldu Kenedija glābšanu.

Pat nezinu vai drīkstu to kādam ieteikt. Tiem, kuri ir lasījuši grāmatu, šis varētu būt vilšanās. Tiem, kuri nav lasījuši, šis radītu nepareizu priekšstatu par literāro darbu. Un te nav tikai tas, ka grāmata ir labāka par seriālu. Šoreiz tā ir arī savādāka.

[su_youtube url=”https://www.youtube.com/watch?v=NXUx__qQGew” width=”720″ height=”460″]

Seriāla vērtējums: 5/10
Citu seriālu apskati vērtējumi ir atrodami seriālu sadaļā.