Sentence #142
Dažreiz lietas un darbi ir tik pierasti, ka vēlāk ir stipri jāpiepūlas, lai atcerētos- es to izdarīju vai nē? Es viņu redzēju vai nē? Es to paņēmu vai nē?
Piemēram, ārdurvju aizslēgšana- tā tiek darīta katru dienu un vēlāk, raitā riksī dodoties darba gaitās, galvā iezogas doma- aizslēdzu durvis vai nē?
Tas ir kaut kas no vecuma, no pavasara vai vienkārši- tā jābūt un tā ir visiem?
ir, ir visiem
Nezinu vai visiem, bet domāju, ka lielākajai daļai vīriešu točna :D
Tagad derētu kāds komentārs no sievietēm, ka arī viņām šī lieta nav sveša :)
Šitai sievietei, kas ilgu laiku nedzīvoja Rīgā, bija reāls niķis Rīgā atstāt neaizslēgtu mašīnu. Bet nekāda vaina, neviens neaiztika. :)
Par citām lietām es parasti neaizmirstu, VAI esmu izdarījusi. Drīzāk labi atceros, ko NEESMU izdarījusi, bet tas jau ir cits stāsts.
Esmu diezgan pārliecināta, ka šis ir visiem.
Bet es nesen atklāju, ka mēdz palīdzēt šo darbību kautkādas ačgārnības. Piemēram, man dzīvokļa durvju atslēga slēdzas uz otru pusi, tāpēc es nekad neaizmirstu, ka esmu tās aizslēgusi. Bet nez vai būtu produktīvi speciāli sarežģīt ikdienišķas darbības atmiņas labad. :D
Pret šito lietu reklamēja baigi labās zāles- maksājot desmit latu. Tikai vairs neatceros, kā sauca, un kur nobāzu pēdējo brīvo desmitnieku…