Ulda Rozenfelda blogs
Šodien pirmo reizi mūžā biju pie dziednieka. Na kā pacients, bet kā līdzbraucējs/asistents.
Iespaidi… nu tādi jocīgi…. no sākuma bija pagrūti noturēt smaidu. Bet vispār jau interesanti. Ceru, ka nedaudz vēlāksanāks uzdrukāt kādu plašāku rakstu par šiem iespaidiem.
Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk
The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.
Tad tomēr smadzenes izskaloja?
Es ceru, ka nē :)
Interesantums slēpjas citā, bet par to citrreiz.
nu, dziednieka pašapmāns vai apzināta krāpšana varētu tikt raksturota kā “interesanti” :)
Piekrītu :)
Man tas interesantus slēpās visā tajā procesā, sarunās, izturēšanās un ”dziedēšanā” (pēdējais pēdiņās, jo man tam visam pasākumam ticība ir tuvu nullei).