Ulda Rozenfelda blogs
Vakar ar meitu nelielā pastaigā aizgājām līdz Lielupei, kur mūs sagaidīja viens glīts un drošs putniņš. Stāvēja pie paša krasta un galvu piemiedzis skatījās uz mūsu pusi. Gulbja uzvedība liecināja, ka tas gaida ‘’apmeklētājus’’, kuriem azotē ir kāds puskukulītis baltmaizes. Mums maize nebija un ja būtu, tāpat viņu nebarotu. Nav žēl maizes, bet žēl putna, kurš šādi piebarots kļūs cilvēkatkarīgs. Lai vai kā, arī bez maizes viņš mums atļāva sevi pafotografēt.
Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk
The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.
baigi forsh putninjsh:)) kad bijam ceesiis tur viena diikjiitii bij baltie gulbji, bt otraa – melnie:))