Sausi cipari par tarofiliem satiksmē.
Nu jau kādu brīdi paaugstinātas uzmanības centrā ir avārijas, bojā gājušie un bīstamas situācijas uz ceļiem. Cita starpā, joprojām, izskan pārmetums policijai, ka tā maz redzama ceļos un ielās. Līdz ar to tur valdot visatļautība, haoss un braucoši slepkavnieki. Tam nu galīgi un pilnīgi negribēto piekrist. Kaut vai tāpēc, ka tviterī Valsts policijas kontā var katru rītu redzēt apkopojumu par aizvadīto diennakti, kurā piemin arī aizturētos dzērājšoferus. Un piemin katru dienu.
Nospriedu, ka jāpaskatās pēdējā mēneša notverto dzērājšoferu statistika. Tīri tā, lai saprastu, cik tad taras tukšotmīļotāji varētu būt pie vainas satiksmes tracināšanā. Un… palika neomulīgi. No 8.jūnija līdz 8.jūlijam ir notverti 279 dzērāji pie stūres. Un 14 narkomāni. No šiem 279 kriminālprocesu sev ir sarūpējuši 204. Tas nozīmē, ka 204 šoferi pie stūres bija sēdušies vismaz 1,5 promiļu reibumā (ja pareizi saprotu, arī narkomāniem ir kriminālprocess). Atlikušajiem 75 bija mazāk par pusotru promili un tie tika pie administratīvā soda.
Cipari ir skarbi- 204 sabojātas dzīves, 204 konfiscētas automašīnas, 204 palikšanas bez auto vadīšanas tiesībām, 204 iespējas kādu uz ceļiem nogalināt…
Nav jau tā, ka pie vainas būtu Jāņu svinēšana- tajos datumos pieķēra apmēram tikpat cik 9.jūnijā, 15.jūnijā vai 7.jūlijā. Vidēji katru dienu pieķer teju 7 kriminālos šoferus. Amplitūda ir no viena pieķertā diennaktī, līdz 16.
Ja kāds dzērājs uztaisa avāriju, tad tiesas ir bargas- var nākties pat pasēdēt aiz restēm. Bet… neviens no tā nemācās! Neviens neiedomājas par sekām? Es šo nespēju aptvert- policija soda, sabiedrība nosoda, sekas baisas… bet tāpat katru dienu ir kāds, kurš nolemj riskēt. Ar naudu, ar automašīnu, ar cietumsodu, ar savu nākotni. Ar savu un līdzcilvēku dzīvībām.
Vai tiešām tik liela sabiedrības daļa ir hroniski dzērāji un viņi nespēj bez dienišķās dziras funkcionēt? Protams, vēl atliek arī totāls stulbums. Jo cita skaidrojuma, cilvēku vēlmei sēsties pie stūres dzērušam, neredzu.
Vai šo situāciju labotu lielāki sodi? Diez vai, jo tagad jau var ļoti rūgti pabojāt savu dzīvi. Vai biežāka ceļu policijas klātbūtne uz ceļiem mudinātu dzērājus pārdomāt? Ar diez vai, jo pat Jāņu nedēļas nogalē, kad policija bija izziņojusi, ka strādās pastiprinātā režīmā un būs reidi, tāpat noķēra 52 dzērājus pie stūres.
Nobeigumā ļoti derētu kāds gudrs kopsavilkums un piedāvāts risinājums, bet, diemžēl, man sanāk tikai skaudra nopūta- ja ķēdes stiprību nosaka tās vājākais posms, tad mūsu sabiedrībai ir nepiedodami daudz šo vāju posmu. Un vēlme piedzerties noteikti nav ‘’700 verdzības gadu sekas’’, bet pašu kultivēts paradums, kas visus šos ķēdes posmus padara vēl par kārtu vājākus.
Cik nu no mana kaktusa pazares, es tiem sodiem, nu pie viena lai tā nelabā braucēja tuvākais loks to braucēju jel kādos rāmjos noturētu un neļautu neformā pie stūres sēsties,cietumā liktu nevis pašu vainīgo, bet kādu no viņa ļoti tuvā loka. Protams, vainīgajam pašam to autiņu atņemtu, vadīšanas tiesības un ko nu tur vēl atņemtu, bargu sodu uzliktu maksāt. Bet cietumā lai pasēž kāds iz viņa ļoti tuvā loka (pat draugs/draudzene/mīļākā). Tad tas “sabiedrības nosodījums” no plika pirksta pakratīšanas pāraugtu “masāžā” kaut ar sētas stabu. Kurš tad gribēs sēdēt cietumā viena dzerstiņu mīloša keksa dēļ? Nu, kaut kā tā.
Pilnīgi absurda ideja. Tā mēs nonākam līdz tam, ka par slepkavību notiesātajam visu ģimeni nomētā ar akmeņiem. Tāpat vien.
Nu, par apzinātu… varētu padomāt. :)
Absruda ideja zināmā mērā jā. Bet ir arī cita medaļas puse – ļoti liela atbildības daļa par to, kāds cilvēks izaug, ir vecākiem. Mēs esam savu vecāku “produkts”, mūsu bērni – mūsu “produkts”. Un tas, ko mūsu bērni sastrādā vai nesastrādā, ir spogulis tam, ko esam viņiem “ceļamaizē” iedevuši… Nu, kaut kā tā.